Melbārde norādīja, ka pašlaik cirka ēka ir pamatīgi jāizpēta un jāsaprot, cik lielas izmaksas būtu vajadzīgas ēkas pilnīgai rekonstrukcija. Tāpat uzdots izveidot cirka attīstības koncepciju, un tas būs atkarīgs no cirka darbiniekiem un vadības.
Ministre arī pauda, ka cirka ēka ir unikāla un tas nevar darboties jebkurā citā ēkā, tāpēc jāstrādā pie šīs kultūrvēsturiskās celtnes saglabāšanas. Latvijā cirkam ir savas tradīcijas un arī skatītājs, lai gan pēc Būvniecības kontroles biroja paziņojumiem par ēkas stāvokli cirks zaudējis pusi apmeklētāju, atklāja Melbārde. Tomēr, viņasprāt, nākotnē cirkam ir potenciāls savus skatītājus atgūt.
Tikmēr Rīgas cirka direktore Lolita Lipinska sacīja, ka Būvniecības kontroles birojs grauj cirka tēlu. Birojs rudenī iedevis atļauju turpināt darbu. Norādīts gan uz problēmām, piemēram, saistībā ar vienu no ieejām ēkā, taču tā vairs netiekot izmantota.
Lapinska arī pauda neizpratni, kāpēc Būvniecības kontroles birojs kopš atļaujas izdošanas regulāri aicina skatītājus nenākt uz cirku. Pusgada laikā esot faktiski grauts cirka tēls.
Ziņots, ka pēc 25 gadu cīņas par Rīgas cirka ēku tiesa atzina, ka ēka pieder valstij. Tikmēr Būvniecības valsts kontroles biroja vadītājs publiskajā telpā kārtējo reizi uzsvēris – Rīgas cirka ēka ir pārāk bīstama ekspluatācijai.
