Viņš uzsvēra, ka Latvija ir iestājusies NATO un Eiropas Savienībā (ES), kur valda solidaritāte. Latvijas iedzīvotāji solidaritāti saredz kā NATO palīdzību un kopību militārajā aizsardzībā pret iespējamiem ārējiem draudiem. Taču Latvija nevēlas būt solidāra bēgļu uzņemšanā, ko paredz ES politika. "Mēs nevaram izvēlēties solidarizēties vienā jomā un nesolidarizēties otrā jomā," teica Mežs.
Viņš atgādināja, ka virs Latvijas lido un gaisa teritoriju apsargā Itālijas kara lidmašīnas. Taču Latvija nevēlas pieņemt bēgļus, kas ieradušies Itālijā. "Šī ir tāda pati solidaritāte," teica Mežs. Tādējādi Latvijai ir jāsaprot, vai tā ir civilizēta valsts, kura ir gatava pieņemt nosacījumus un principus, uz kādiem pastāv ES un NATO, vai tomēr tā nevēlas tos akceptēt.
Viņš norādīja, ka 200 bēgļi jau ir adekvāts cilvēku skaits, ko var uzņemt Latvija. Viņaprāt, vairāk nekā 700 cilvēku, kas sākotnēji bija minēts kā skaits, kas jāuzņem Latvijai, bija "daudz par daudz".
Mežs arī pieļāva, ja uz Latviju nāktu bēgļi no Ukrainas, tad attieksme būtu daudz mērenāka. "Mēs nepalīdzēsim sīriešiem un afrikāņiem tikai tāpēc, ka viņi ir melni? Par ko mēs te vispār runājam?" retoriski vaicāja Mežs, norādot uz pašreizējo attieksmi.
Jau ziņots, ka Nacionālā apvienība (NA) iecerējusi ST apstrīdēt valdības lēmumu par 250 bēgļu uzņemšanu. Šie plāni kārtējo reizi ir radījuši nesaskaņas koalīcijā - šoreiz valdību veidojošās partijas atklāti pārmet cita citai vēlmi bēgļu jautājumu izmantot, lai gāztu premjerministres Laimdotas Straujumas ("Vienotība") valdību. Atturēties politiķus no akcijām pret bēgļu uzņemšanu aicināja arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vaicāts par notikumiem Kalē, kur jau vairākas dienas ieceļotāji pārsvārā no Eritrejas, Sudānas, Somālijas, Sīrijas un Afganistānas, cenšas no Francijas iekļūt Lielbritānijā, viņš norādīja, ka šī ir tikai neliela daļa no kopējā bēgļu skaita. Daudzās Eiropas kontinentālajās valstīs ir nesalīdzināmi vairāk bēgļu. Viņš uzsvēra, ka tikai 4% no kopējā bēgļu skaita pēdējā gada laikā, kas ieradušies ES, ir devušies uz Lielbritāniju.
Mežs skaidroja, ka bēgļi Lielbritānijā cenšas iekļūt, jo tur ir labvēlīgāka uzņemšanas procedūra nekā Francijā. Turklāt arī darbu, visticamāk, būs dabūt vieglāk. Pieļaujams, ka krīze Kalē radusies pēc tam, kad tur izveidojās liels automašīnu sastrēgums, kas kavē ne tikai kravu piegādi, bet arī bēgļu pārbēgšanu no Francijas uz Lielbritāniju.
Viņš atgādināja, ka šis nav pirmais gadījums, kad Kalē ir bēgļu krīze. 2000. gadā to atrisināja, Lielbritānijai piešķirot 1200 ieceļotājiem no Irānas un Afganistānas darba atļaujas Lielbritānijā.
Starptautiskās organizācijas iepriekš bija paudušas, ka šogad ir vērojama lielākie migrācijas procesi pēdējās desmitgadēs.
