ES šonedēļ nolēma trīskāršot finansējumu meklēšanas un glābšanas operācijām Vidusjūrā. Tāpat nolemts vērsties pie ANO Drošības padomes pēc rezolūcijas, kas pilnvarotu militāru operāciju cilvēku kontrabandistu kuģu atrašanai un iznīcināšanai jau pie Lībijas krastiem. Tāpat ES valstis apņemas solidāri uzņemt bēgļus, lai gan konkrētu kvotu katrai valstij nebūs.
ES valstis spēs novērst vairāk traģēdiju, nekā gadījumā, ja šāda lēmuma nebūtu, taču būtu naivi cerēt, ka valstu līderi, vienā dienā ieslēgti vienā kabinetā, spēs atrisināt šo pagājušā un šī gadsimta problēmu, norādīja Mežs.
Viņš atgādināja, ka jau šobrīd Āfrikā dzīvo divas reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā un viņi dzīvo desmit reizes nabadzīgāk, un daudzi no Āfrikas bēgļiem būtu laimīgi palikt savā zemē, taču bruņoti konflikti padzen viņus no mājām.
Mežs uzsvēra, ka negribētu, lai Latvijā uz šo problēmu skatītos tā, kā to varēja darīt kāds Zviedrijas provinces iedzīvotājs Otrā pasaules kara laikā, kad tur ieradās bēgļu laivas no Latvijas, sakot, “lai tinas atpakaļ”.
Āfrikas bēgļi šobrīd uzņemas 10%, 20% un pat 30% risku, kāpjot laivās un kuģos uz Eiropu, jo baidās. Nezinot Āfrikas bēgļu apsvērumus un viņu nāves bailes, ir vienkāršoti spriest – “tā problēma ir tālu, lai nu tur tās bagātas valstis domā”, sacīja Mežs.
Viņaprāt, ES valstu lēmums iznīcināt laivas, pirms tajās sakāpuši bēgļi, ir labs risinājums, jo reģionā nav nemaz tik daudz laivu, un kontrabandisti uzbrūk vietām, kur var laivas nozagt. Iespējams, iznīcinot laivas, būs arī mazāk cilvēku kontrabandas gadījumu un mazāk noslīkušo nelegālo migrantu. Tiesa, tad arī bēgļiem būs mazāk iespēju izkļūt no reģiona.
Mežs sacīja, ka ES pievērsa uzmanību problēmai, jo mēneša laikā gājuši bojā 1000 cilvēku, bet, piemēram, pērn visā gadā tie bija 3000, bet kopš 2000.gada – vismaz 22 000.
Abstrahējoties no tā, vai cilvēkiem ir vai nav jānokļūst Eiropā, ir skaidrs, ka ES nevar pieļaut, ka tā ar savu bezdarbību piedalās nākamo tūkstošu imigrantu noslīkšanā, pauda Mežs.
Savukārt Latvijas interesēs būtu “nopirkt morālo apdrošināšanu “ – Latvijai būtu jāuzņem viena divas bēgļu ģimenes gadā proporcionāli budžeta iespējām, bet tas parādītu solidaritāti.
“Jo, ja mēs maināmies vietām un vienu dienu tūkstošiem cilvēku mūk pāri mūsu Austrumu robežai un apmetas pamestajās Latgales viensētās, tad mēs gribēsim atcerēties par Eiropas solidaritāti. Un tad ko mēs teiksim? Lūdzu pildiet tagad to, kas mums neinteresēja un ko mēs nepildījām?” sacīja Mežs.
Ja Latvija uzņems šo nelielu bēgļu skaitu, “nebūtu pārmetumi, ka mēs nedarām visu savu iespējas robežās”, uzsvēra Mežs.
Jau ziņots, ka šonedēļ Vidusjūrā pie Lībijas krastiem apgāzās kuģis ar simtiem imigrantu. Lielākā daļa no tiem ir gājuši bojā. Nelaime no jauna lika Eiropas valstīm apsvērt migrācijas problēmu risināšanas iespējas un Itālija, kas uzņem tūkstošiem bēgļu, aicināja sasaukt steidzamu Eiropas līderu samitu, lai rastu jaunus risinājumus šai problēmai.
Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji ārkārtas sanāksmē Briselē vienojušies par kopīgu rīcību bēgļu krīzes risināšanai Vidusjūrā. Nolemts apkarot kontrabandu, kas par bargu naudu pārdod vecas laivas un vietas bēgļu laivās cilvēkiem Ziemeļāfrikas krastos, kā arī piešķirt papildus finansējumu imigrantu glābšanas operācijām, un valstis piekritušas solidaritātes jeb bēgļu izmitināšanas projektam.
