Anonīmu autoru veidotas avīzes, ko apmaksājuši nevienam nezināmi finansētāji un, kā redzams, – arī nekautrīgi pārņemti Tautas frontes simboli – tie ir tikai daži no priekšvēlēšanu melno triku elementiem.
„Zaļie zemnieki”, piemēram, uzzinājuši, ka kāds viņu vārdā aicina balsot par „Vienotības” kandidātu Dzintaru Zaķi. Ir arī „Vienotības” ekonomikas ministru Vjačeslavu Dombrovski nomelnojošs bezautora izdevums. Viens no „Vienotības” niknākajiem kritiķiem Lato Lapsa nupat par 25 000 eiro publicējis kārtējo sacerējumu.
Kamēr tas saturs ir tāds, kas atspoguļo un izgaismo politiķu neizdarības, pārkāpumus, noziegumus, ieguvēji no šīm kampaņām var būt arī sabiedrība. Taču ir kaut kādas robežas, līdz kurām īsti ieguvējs vairs nav neviens,” norāda Sabiedrisko attiecību kompāniju asociācijas vadītāja Egle Klekere.
Pie robežgadījumiem tiek pieskaitīts premjeres Laimdotas Straujumas preses sekretāres Džeinas Tamuļēvičas pornogrāfiskais video. To Lapsa savulaik nosūtījis Jurģim Liepniekam – „Saskaņas” kampaņas veidotājam, kurš to publicējis. „Tā ir ļoti zemiska kampaņas sastāvdaļa. Ļoti zemiska. Un tur, kur vajag par attiecīgu samaksu panākt šo „Vienotības” neatbalstīšanu, tad tur tiek izmantotas šīs privātās dzīves detaļas,” analizē Latvijas Unioversitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta vadošā pētniece Skaidrīte Lasmane.
Par vēl vairāk aiz ētikas robežas esošu tiek atzīts bijušās labklājības ministres Ilzes Viņķeles („Vienotība”) dēla internetā publiskotās rupjības, par ko tagad tiek atgādināts vēlētājiem. „Tās ir robežas, kad tiek uzbrukts faktiski cilvēkiem, kuri nav politikā, vai tiek uzbrukts politiķu bērniem, ģimenēm. Tas vairs neatspoguļo politisko procesu un neuzrāda arī tās politiskās kvalitātes, kas piemīt politiķiem, kuri kandidē šajās vēlēšanās,” kritizē Klekere.
Vai tas šoreiz būs iedarbīgi uz vēlētāju prātiem? Domas dalās. „Es domāju, ka tā ietekme būs tālu no cerētās…” skeptisks par „melnā” PR sekmēm ir LU profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers. Pretējs viedoklis ir Klekerei. „Tas, kas mani satrauc, ir tas, ka šī ietekme ir milzīga,” norāda Klekere.
Tomēr zināms, ka „melnais” PR ne vienmēr nostrādā tā, kā iecerēts. Piemēram, iepriekš vēlēšanās ar melno kampaņu tika iznīcinātas „Vienotības” kandidātu Sarmītes Ēlertes un Aigara Štokenberga izredzes. Bet gluži pretēju efektu sasniedza kādreizējais "Latvijas ceļa" politiķis, kurš savai partijai gribēja palīdzēt, publicējot pretiniekus nomelnojošas skrejlapas, taču vēlētāji par to sodīja pašu Apini un viņa partiju. „Ir gadījumi un arī šobrīd ir plašas diskusijas par to, vai šīs melnās kampaņas faktiski jau nav tādas, kas rada līdzjūtību pret kādu politiķi un arī tad vēlētājs var pieņemt lēmumu tieši pretēji un atbalstīt šo upuri,” norāda Klekere.
Tai pašā laikā nesena pieredze rāda, ka ar uzbāzīgu sevis popularizēšanu arī ļoti daudz var panākt. „[EP deputātes Ivetas] Grigules kundzes mītiskā uzvara lai vēlreiz mums atgādina, ka reklāma nav kaut kas tāds, par kuru daudzi var tikai ironizēt un pasmieties. Jo reklāma galvenokārt iedarbojas uz tiem, kuri ir neizlēmīgi, ne jau uz stipras pārliecības cilvēkiem,” saka Klekere.
„Principā - ko darīt vēlētājiem? Ja tā pa īstam – tad ir vairāki punkti – mēģināt saprast, kas pašam ir svarīgs, un tam nav jābūt kaut kam priekšā pateiktam. Pa īstam izdomā – ko tu vēlies kā pilsonis, kā nodokļu maksātājs, kā lēmumu pieņēmējs,” saka Austers.
Tomēr vismaz pagaidām sociologi ziņo, ka neizlēmušie vēlētāji, kas ir „melnā” PR galvenais adresāts, joprojām ir katrs piektais no balsstiesīgajiem.
