Meklēs iespējas uzlabot žurnālistu avotu tiesisko aizsardzību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Žurnālista informācijas avotu aizsardzība ir mediju brīvības pamatā, tomēr praksē ar tā ievērošanu pastāv problēmas, atzīst eksperti. Tieslietu ministrijā izveidota darba grupa šī jautājuma izpētei un drīzumā varētu sekot arī likuma grozījumi. Par žurnālista avotu aizsardzību šodien ar ekspertiem diskutēja arī Saeimas deputāti.

Lai gan Latvijas likumdošana ļauj žurnālistam neizpaust informācijas avotu un to atklāt var likt tikai tiesa, prakse pierāda, ka to var apiet. Skaļākie gadījumi pēdējā laikā saistās ar žurnālistiem Leonīdu Jākobsonu un Ilzi Naglu, kuru informācijas avotus likumsargi atklāja kratīšanas laikā. Kā norāda advokāte Linda Lejiņa, kas specializējusies mediju tiesībās, Latvijas likumdošana paredz informācijas avota aizsardzību, bet nav skaidrs, kā žurnālists savu avotu var aizsargāt praksē:

„Žurnālistu var saukt kā liecinieku, žurnālistu var pratināt, var noklausīties viņa telefona sarunas, žurnālistu var pat kratīt. Pirmā problēma, ko es identificētu, ir tā, ka žurnālistam nav piešķirts specifisks statuss ne uz vienu no šīm darbībām.”

Eiropas Padome jau pirms 13 gadiem izdevusi rekomendāciju, kas skaidri nosaka - žurnālista avotu varētu pieprasīt tikai ārkārtējos gadījumos un tam jābūt galējam līdzeklim. Tomēr, kā rāda Latvijas prakse, likumsargi bieži vien to neievēro. ,:

„Lielā skaitā gadījumu izmeklēšanas iestādes tādā veidā vienkārši nostiprina pierādījumus, iet vieglāko ceļu. Viņi nepierāda, nemeklē, bet izvēlas - žurnālists teica, ejam uz tiesu un tiesājamies. Un daļā gadījumu tas ir tāds kā žurnālista sodīšanas mehānisms,” norāda žurnāliste Arta Ģiga.

Arī kādreizējā LTV žurnāliste Ilze Nagla, kas pēc kratīšanas savās mājās ir vērsusies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, uzsver - žurnālists jāaizsargā nevis tāpēc, ka viņš ir labāks vai pārāks, bet tāpēc, lai drošībā būtu viņa informācijas avots un sabiedrības intereses:

„Ir jāaizsargā žurnālists kā komunikācijas kanāls, jo tajā brīdī, kad sabiedrība saprot – ja viņi runā ar žurnālistu vai sniedz kādu informāciju, ko sabiedriskā labuma interesēs ir vērts publiskot, un viņi nav aizsargāti, tad visos gadījumos, kad trauksmes cēlāji ir atklāti, ar viņiem ir notikusi izrēķināšanās. Ja mēs šos cilvēkus nepasargājam, pēc būtības mēs radām pēc iespējas mazaktīvu pilsonisko sabiedrību, kas baidās runāt vai arī runā, tā sakot, rūgst no iekšpuses.”

Tiesībsargs Juris Jansons gan uzskata, ka tiesiskais regulējums žurnālista avotu aizsardzībai Latvijā ir pietiekams, problēma ir amatpersonu kompetencē, kuras būtu vairāk jāizglīto:

„Problēma ir kompetencēs, nevis regulējumā. Bet, kā mēs redzam arī daudzos citos gadījumos, Latvijā laikam likumos ir jāieraksta tik precīzi, kā mazajiem par zvēriņiem - lai ir saprotams.”

Tieslietu ministrijā izveidotā darba grupa ar informatīvo ziņojumu par žurnālista avotu aizsardzības tiesisko regulējumu nāks klajā šovasar. Pēc tam varētu sekot arī izmaiņas likumos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti