Tiem, kuri Bausku redz, vien traucoties pa tranzītšoseju, skatam paveras nesen atjaunotais Rātslaukums, un varētu pat šķist, ka tāda ir visa vecpilsēta. Realitātē gan tā ir tikai skaista poga pie pavisam nodriskāta mēteļa. Biedrība ''Bauskas vecpilsēta'' gan cenšas vismaz mainīt iedzīvotāju attieksmi pret vēsturisko mantojumu.
„Ja pirmajos gados es kādam jautāju - vai nāksiet uz pagalma svētkiem? - tad man atbildēja: nē, tur ir grausti un šaubīgi cilvēki; tad ceturtajos pagalma svētkos jau bija ļoti daudz iedzīvotāju un viesu,” atceras biedrības ''Bauskas vecpilsēta'' valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore.
Biedrība ir arī Bauskā pirmās konferences iniciators, kurā tiek apzinātas problēmas un meklēti risinājumu vecpilsētas glābšanai. Problēmu saraksts ir garš - nesakārtotās īpašumtiesības, zemā privātīpašnieku maksātspēja, bet lielākie pārmetumi tiek raidīti pašvaldības virzienā, kas nav izrādījusi politisko gribu.
„Kad ir skaidrs, kas ir darāms un kam pievēršama uzmanība, tad, aktīvi rīkojoties, naudu var piesaistīt. Nauda jau ir pasaulē, un pietiekoši daudz, bet nauda parādās tur, kur ir skaidri un droši plāni,” saka Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas vadītājs Juris Dambis.
Pašvaldības īpašumā esošās ēkas esot sakārtotas, un novada attīstības plānā esot sadaļa - vecpilsēta, bet detalizēta stratēģija varot būt vien nākotnes jautājums.
„Skaidrs arī, ka mums vajadzēs īpašus grozījumus saistošajos noteikumos, lai vecpilsētas iedzīvotājiem, kuri dzīvo mājās ar arhitektonisku vērtību, varētu finansiāli vairāk palīdzēt kā līdz šim,” saka Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (VL-TB/LNNK).
Patlaban vecpilsētas iedzīvotājiem, ja tie uztur ēku atbilstoši kultūras pieminekļu inspekcijas norādījumiem, tiek piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļu atlaides, tomēr senās apbūves īpašnieki nesteidz šo iespēju izmantot.
