Slodze ir liela un papildrokas ir nepieciešamas, atzīst paši PVD darbinieki. Viņiem cūku mēra izplatības dēļ audzis darba apjoms, jo jāveic reidi, jāņem analīzes, jādezinficē apkaime un jākārto dokumenti.
Vissmagāk to izjūt tieši Latgales inspektori. Tur Āfrikas cūku mēris bija atklāts visagrāk un tur notika intensīvi biodrošības ievērošanas reidi, dezinfekcija un beigto cūku dedzināšana.
PVD Dienvidlatgales inspektors Jānis Špoģis, stāsta, ka līdz ar Āfrikas cūku mēra pirmajiem saslimstības gadījumiem Latgalē palīgā braukuši arī inspektori no citiem reģioniem. Pašam Špoģim darbs bijis lielākoties ar dezinfekciju.
Mans pienākums bija jau pēc [cūku] nogalināšanas – dezinfekcija. Tas ar visām pārbraukšanām aizņem diezgan lielu laiku. Vienu dienu vienā vietā, otru dienu otrā – kādā dienā sanāk pat četri pārbraucieni. Šausmīgi lieli pārbraucieni sanāk. Kūtis ir jādezinficē trīs reizes (..),”darba ikdienu ieskicē Špoģis.
PVD Dienvidlatgales inspektores Natālijas Bernānes rokās ir biezas mapes. Viņa ir bijusi novietnēs, ņēmusi analīzes un kārtojusi dokumentus. Darbaroku ir nepieciešams vairāk, atzīst Bernāne. „Mums šobrīd nav tik daudz inspektoru, lai apkalpotu un steidzami reaģētu. Mēs visu laiku cenšamies pieslēgt vetārstus. (..) Es ļoti daudz ar papīriem ņemos (..),” atzīst Bernāne.
Daudzi inspektori ir fiziski izsmēluši savus spēkus un pārguruma dēļ jau rakstot atlūgumus, tā iepriekš ziņoja PVD vadības pārstāvji. Slodze liela, uzsver PVD Veterinārās uzraudzības departamenta direktora vietniece Maija Irbe, skaidrojot nepieciešamību pēc jauniem kadriem, kas papildinās teju visas Latvijas reģionālās pārvaldes.
„Protams, ka vajag tāpēc, ka ir ārkārtīgi daudz pienākumu, kas jāveic saistībā ar šo Āfrikas cūku mēri. Ir jāveic biodrošības pārbaudes, ir jābrauc veikt pirms kaušanas un pēc kaušanas apskati, (..) visi citi dienesta darbi, ko darīja, kamēr nebija mēris. Tie jau nekur nav palikuši (..),” stāsta Irbe.
Latvijā joprojām tiek konstatēti jauni ĀCM inficēšanās gadījumi, lielākoties mežacūku populācijā. Tāpēc līdz 2015.gada 1.janvārim ir nolemts pagarināt ārkārtējo situāciju. Savukārt ar jaunajiem inspektoriem, kurus plānots pieņemt darbā PVD, līgums tiks slēgts uz laika posmu līdz 2017. gada beigām. Attiecīgi līdz tam laikam cūku mērim Latvija jābūt izskaustam.
Jau ziņots, ka Āfrikas cūku mēris Latvijā pirmoreiz tika konstatēts 26.jūnijā trim mežacūkām netālu no Baltkrievijas robežas. Visās Āfrikas cūku mēra skartajās teritorijās cūkas iznīcinās saimniecībās, kuras nepilda biodrošības prasības. Cietušās saimniecības saņems kompensācijas. Plānots arī, ka no slimības skartajām zonām drīzumā drīkstēs izvest veselu dzīvnieku cūkgaļu, ievērojot vairākus nosacījumus. Šo gaļu varēs tirgot tikai Latvijas teritorijā.
