Veselības apdrošināšanas polises, kas sedz ārstēšanās, izmeklējumu vai analīžu izmaksas, neesot teju nevienam dakterim Paula Stradiņa un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā. Abās ārstniecības iestādēs strādā vairāki tūkstoši darbinieku, tāpēc polišu iegādi slimnīcas nevarot atļauties. Piemēram, Austrumu slimnīcas mediķiem pēdējo reizi polises iegādātas pirms vairāk nekā 15 gadiem un neesot cerības, ka tādas tuvākā laikā varētu nopirkt, atklāj "Gaiļezera" arodkomitejas priekšsēde Velta Bērtule.
"No valdības puses tas ir, ziniet, kā horizonts. Tikko kā pietuvojamies, ka kaut kāda labvēlība, kaut ko mēs dabūsim, tā tas horizonts atkal paliek savā vietā. Algas salīdzinoši mediķiem, sevišķi māsām un sanitāriem, ir ļoti mazas," stāstīja Bērtule.
Tāpēc arodkomitejas aicinājumam iegādāties polises pašiem, turklāt ar atlaidi, atsaukušies vien septiņi ārsti. Valsts atbalstu gaidītu arī Stradiņa slimnīcas arodbiedrības vadītāja Līga Bāriņa. "Tas būtu pat ļoti normāli, ja Veselības ministrija pēkšņi varētu apdrošināt valsts ārstniecības iestāžu personālu. Tas būtu tikai apsveicami."
Apdrošināti neesot arī tie ārsti, kas ikdienā strādā augstāka riska darbu. Tie ir darbinieki, piemēram, radioloģijas, onkoloģijas, tuberkulozes un infektoloģijas nodaļās. Līdz šim iespēja apdrošināt tikai šīs kategorijas ārstus neesot izskatīta, jo izmaksas tik un tā būtu pārāk lielas.
"Vienkārši tādas naudas mūsu budžetā nav. Mēs to nevaram atļauties," saka Stradiņa slimnīcas personāla direktore Arta Biruma. Precīzi aprēķini par polišu iegādi tikai šajās nodaļās strādājošajiem ārstiem gan neesot veikti. Šo jautājumu risina, ārstiem, kas strādā augstāka riska darbu, pašreiz par to piemaksājot.
"Ir arī jāmaksā īpašā riska piemaksa par to, ka viņiem ir darbs ar riskiem. Mums ir vienošanās ar arodbiedrību, ka mēs palielinām no 7% uz 10% šo piemaksu. Vidēja alga ārstiem ir 1300 bruto. Tā kā 10%, tie ir 130 eiro," teica Biruma.
Šādas piemaksas maksā arī ārstiem otrā lielajā - Austrumu slimnīcā un par tām varot segt nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus.
Tikmēr atbildīgajā ministrijā esot apdrošināti visi ierēdņi - tas izmaksājot nepilnus 23 000 eiro gadā. Maksāt par ārstiem ministrija neplāno.
Ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders, stāstot par veselības apdrošināšanas kārtību valsts slimnīcās, kurās kapitāldaļas tur atbildīgā ministrija, norāda: "Ir brīvprātīga veselības apdrošināšana, ko pamatā darba devējs var nodrošināt saviem darbiniekiem. Attiecībā uz veselības apdrošināšanas polišu nodrošinājumu darbiniekiem, to pilnībā lemj pati ārstniecības iestāde."
Tiesa, cik daudzas iestādes savu personālu apdrošina, šādu informāciju ministrija neesot apkopojusi.
Iepriekš jau ziņots par ģimenes ārstu un medmāsu veselības garantijām gripas laikā, kad jārūpējas par sirgstošajiem vai pat jābrauc pie pacientiem uz mājām. Toreiz Veselības ministrijas pārstāvis Šneiders sacīja, ka, pirmkārt, par potēm varētu maksāt darba devējs. Otrkārt, ieteica izmantot nemaz neesošās apdrošināšanas polises. Pašreizējā situācija, kurā veselības apdrošināšana nav arī riska grupā esošajiem ārstiem, kas ikdienā saskaras ar infekciju slimībām, ķīmijterapijām vai kaitīgiem starojumiem, varētu tikt atrisināta tad, ja Veselības ministrija ieviestu obligāto veselības apdrošināšanu.
