Dienas ziņas

Īsziņas 20.marts

Dienas ziņas

Ieguvums no greiderēšanas – 10 km/h

No 1. jūnija draud strādāt mazāk

Mediķi mazo algu dēļ no jūnija varētu atteikties strādāt pagarināto darba laiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padomes sēdē otrdien, 21. martā, vienbalsīgi atbalstīts priekšlikums no 1. jūnija atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku, ja par to netiks paaugstināta darba samaksa. Gala lēmumu plānots pieņemt LVSADA padomes sēdē aprīlī, jo priekšlikums vēl jāvērtē pašiem mediķiem arodorganizācijās un Latvijas Māsu asociācijai.

Likums pašlaik ļauj mediķiem strādāt vairāk nekā 168 stundas mēnesī, un to sauc par pagarināto normālo darba laiku. Tas reizē ļauj darba devējam par šīm papildu darba stundām nemaksāt dubultā, kā par virsstundām maksā citās nozarēs.

Piekrituši tam krīzes laikā, kad jostu savilka visa valsts pārvalde, ārsti un māsas tagad grasās teikt striktu "nē". Dzemdību speciālisti jau izcīnījuši algu palielinājumu. Šai prasībai tagad grasās pievienoties pārējie.

Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Ķeris pastāstīja, ka mediķi iesniegs savu prasību Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (Nacionālā apvienība) un visām Saeimas frakcijām, prasot nekavējoties uzlabot situāciju veselības aprūpē un palielināt darba samaksu jau šogad, risinot pagarināta normālā darba laika problēmu, un gala lēmumu par vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku plānots pieņemt LVSADA padomes sēdē aprīlī.

Tādējādi arī valdībai un Saeimai dots laiks, lai izvērtētu mediķu vēlmi par pagarināto normālo darba laiku saņemt paaugstinātu darba samaksu.

Padomes sēdē Keris uzsvēra, ka protesta akcijas nedeva nepieciešamo rezultātu. Tāpēc arī mediķu arodbiedrības biedriem un partneriem tika dots mēnesis, lai izlemtu, vai viņi būtu gatavi atteikties no virsstundām, lai panāktu atalgojuma palielinājumu.

Valdis Keris: Par pagarināto normālo darba laku
00:00 / 00:53
Lejuplādēt

Ja mediķu prasības neuzklausīs, acīmredzot ar jūniju viņi pārtrauks strādāt pagarinātā normālā darba laika režīmā, un “tas nozīmē, ka visdrīzāk diennakts neatliekamo medicīnisko palīdzību tādā veidā kā šobrīd vairs nevarēs nodrošināt”, sacīja Keris.  

Veselības ministrijā (VM) norāda, ka mediķu prasības saprot, taču atzīst – trūkstot 16 miljoni eiro, lai pagarināto darba laiku attiecīgi apmaksātu.

Ja mediķi nolems vienlaikus pārtraukt strādāt pagarināto normālo darba laiku, tad apstāsies arī uzņemšanas nodaļu un "ātrās palīdzības" darbs.

Jo nodrošināt ārstēšanas nepārtrauktību iespējams tikai tāpēc, ka ārsti un māsas strādā vairāk nekā vienu slodzi.

Savukārt Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska paziņoja, ka tiesībsargs ir gatavs mēneša laikā iesniegt Satversmes tiesā prasību atcelt pagarināto normālo darba laiku kā tādu. Šī norma ir pretrunā ar Satversmi, uzskata birojs.

Jau ziņots, ka LVSADA padome otrdien lēma par mediķu vienlaicīgu atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku.

Tas bija krīzes laikā pieņemts risinājums, kas paredz to, ka mediķiem var noteikt šādu darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī. Par papildu stundām nemaksā kā par virsstundām dubultu samaksu, bet gan to pašu likmi kā par parastām stundām.

Mediķu arodbiedrība grasās prasīt steidzami paaugstināt darba samaksa nozarē strādājošajiem un jau šogad sākt ar paaugstinātu koeficientu maksāt par darbu, strādājot pagarinātu normālo darba laiku.

VM grasās pakāpeniski – līdz 2020.gadam – atteikties no pagarinātā normālā darba laika un sākt mediķiem maksāt par papildu stundām kā par virsstundām. Lai atteiktos no pagarinātā normālā darba laika, nākamajos trīs gados nepieciešami būtu četri miljoni eiro ik gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti