Panorāma

Palangā tiekas Baltijas valstu prezidenti

Panorāma

"MAXIMA" veikalos vairs nepastāv jēdziens ,,viltus trauksme"

Kritizē mediju politikas pamatnostādnes

Mediju politikas pamatnostādnes nozarē kritizē kā nepilnīgas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Piektdien, 20.novembrī, beigusies sabiedriskā apspriešana Mediju politikas pamatnostādnēm, kuras vēl šogad plānots iesniegt valdībā. Kaut arī šis dokuments gaidīts ar lielām cerībām, ka tas sakārtos mediju vidi un iezīmēs attīstības ceļus, nozarei tas nesis lielu vilšanos.

Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis ir pārliecināts, ka jaunais dokuments attaisnos mērķi – veidot valsts politiku tā, lai stiprinātu mediju vidi.  Pamatnostādnes paredz, piemēram, izveidot mediju ombudu,  mediju atbalsta fondu, uz kura finansējumu varēs pretendēt komercmediji, sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus,  komercmediju un sabiedrisko mediju uzraugu nodalīšanu un rūpes par auditorijas izglītošanu un mediju lietotprasmi. Dokumenta izstrādātāji  esot ņēmuši vērā lielu daļu no vairāk nekā 200 priekšlikumiem, ko iesniedza nozares pārstāvji.

Taču nozarē uzsver – pamatnostādnes ir pat ļoti nepilnīgas. Par savu vietu īpaši uztraucas, piemēram, sabiedriskie mediji.  “Diemžēl esošajā mediju politikas dokumentā šo sadaļu Kultūras ministrija nav iekļāvusi. Mēs iesniedzām virkni svarīgu sabiedrisko mediju raksturojošo lielumu, tādu kā atšķirība starp sabiedriskajiem un komercmedijiem, auditorijas lielums, cik liela auditorija sabiedriskajiem medijiem būtu jāuzņemas, finansēšanas modelis. Šī visa informācija pamatnostādnēs nav atrodama, un mēs vēlētos turpināt diskusiju par to,” saka Latvijas Televīzijas valdes loceklis Sergejs Ņesterovs.

Arī tas, kas par sabiedriskajiem medijiem dokumentā ir ietverts, neatbilstot realitātei. “Šis jēdzienu definējums ir mazliet no vakardienas. Jo šos medijus definējot tikai kā elektroniskos medijus – radio un televīziju, nav ņemta vērā esošā prakse, ka jau šobrīd pastāv portāls lsm.lv, kas dod gan lasāmu, gan video, gan audio saturu. Robežas starp mediju veidiem kļūst nosacītākas, ko atzīst arī paši koncepcijas rakstītāji, bet nav to ņēmuši vērā attiecībā uz sabiedrisko mediju,” saka Latvijas Radio valdes loceklis Aldis Pauliņš.

Pauliņš ir pārliecināts, ka sabiedrisko mediju intereses aizēnojis komercmediju lobijs. Tomēr arī komerciālo raidorganizāciju pārstāve Gunta Līdaka pamatnostādnes uzskata par vājām. Neesot īstas skaidrības nedz par komercmedijiem paredzētā fonda finansēšanas modeli, nedz veidu, kā nošķirs mediju uzraugus. “Vēl viens jautājums, kas ir aktualizējies pēdējā laikā, par krievu apraidi vai mazākumtautību apraidi. Vai būs kopējā mazākumtautību uzrunāšana  Latvijā, jo par šo tēmu pamatnostādnēs netiek runāts vispār. Tātad mēs izslēdzam lielu mediju vides daļu no šīs politikas veidošanas un principu izstrādes,” saka Līdaka.

Līdzīgu vērtējumu kā nozares pārstāvji sniedz arī  mediju pētnieks, nesenais Nacionālās plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants. No sākotnēji darba grupā lemtā maz kas esot palicis. Tas esot vērtējams kā politiķu drosmes trūkums pieņemt lēmumus. “Tās var nosaukt par svarīgu politisku lēmumu atlikšanas pamatnostādnēm. Kaut arī virzība ir pareiza, mēs mīcāmies turpat, kur 2011.gadā,” saka Dimants.

Roberts Putnis tikmēr uzsver, ka detalizācija vēl tikai priekšā un arī sabiedriskajiem medijiem sola skaidrību: “Mēs strādāsim – tas ir Kultūras ministrijas uzdevums nākamā pusgada laikā vēlākais izstrādāt redzējumu par sabiedrisko mediju pārvaldības un arī finansēšanas modeļa izmaiņām un tad attiecīgi piedāvāt to valdībai lemšanai.”

Mediju pārstāvji gan cer, ka izmaiņas vēl iespējamas arī pašās pamatnostādnēs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti