Aktuāli

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars par kandidātu sarakstu iesniegšana

Aktuāli

LR korespondente Vita Anstrate par stāstu sēriju «Sistēmas bērni»

Mazsalacā gados jauno mēru uzteic par sakārtotu novadu

Mazsalacā gados jauno mēru uzteic par sakārtotu novadu, bet vietējos sašķeļ iecere nojaukt tiltu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pirms četriem gadiem par Mazsalacas novada domes priekšsēdētāju ievēlēja Hariju Rokpelni, tolaik viņam bija tikai 26 gadi, līdz ar to viņš kļuva par gados visjaunāko pašvaldības vadītāju Latvijā. Mazsalaciešus divās frontēs gan sašķēlusi iecere nojaukt satiksmei slēgto tiltu, un izskan arī pārmetumi vietvarai par komunikāciju ar iedzīvotājiem.

“Par muižu ļoti, ļoti priecīgi, un tieši tas, ka viss muzejs ir vienā mājā, tas ir ļoti labi,” tā Valtenberģu muižā, kur tagad ir muzeja jaunā mājvieta, saka Mazsalacas novada muzeja vadītāja Vija Rozenberga neslēpj prieku gan par to, ka tagad visas ekspozīcijas ir vienā ēkā, gan arī par to, ka muižā ir atkal dzīvība. “Apkārtne arī man patīk, tomēr ir sakopta. Es saprotu, ka tagad terases stiprinās no otras puses un veidos to parka daļu.”

Vērienīgā Valtenberģu muižas ēka ir savā ziņā viena no Mazsalacas vizītkartēm. Iepriekš 90 gadus tajā bija skola, bet, sarūkot skolēnu skaitam, tika lemts, ka mācības būs vienuviet vidusskolā. Lai muižas ēka nebūtu tukša, tagad te ir muzejs, arī pašvaldības policija un sociālais dienests.

Kā stāsta domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Lauznis, šis nebija viegls lēmums: “Tika pieņemts tautas skatījumā ļoti nepopulārs lēmums – pārcelt Mazsalacas vidusskolu uz vienu ēku. Tās ir tādas kaut kādas bērnības atmiņas, nostalģija par skolas laikiem, jo laiku laikos, cik visi atceras, šeit ir bijusi skola, šeit mācījušies vecietēvi, vecāsmammas, mammas. Grūti pieņemt, ka skolas šeit vairs nebūs.”

Tilts sašķel mazsalaciešus

To, ka mazsalaciešiem ir svarīga sava vēsture, apliecina blakus esošais dzelzceļa pārvads, kas tur ir no Latvijas pirmās brīvvalsts laikiem. Tilta konstrukcijas ir bojātas, un tas kļuvis nedrošs, tāpēc satiksmei tas slēgts. Šī būve un jautājums, ko ar to darīt, jau pat vairākus sasaukumus ir kā karsts kartupelis Mazsalacas pašvaldībai. Tagad pieņemts lēmums to nojaukt un veidot ielu.

Un nu tilts mazsalaciešus gluži vai sadalījis divās frontēs.

“Tauta ir par to, ka jāsaglabā ir, jo tā ir vēsture, arī man konkrēti, es esmu mazsalacietis jau 86.gadu. Visi iet pāri un pieraduši – tā ir tāda iecienīta vieta,” saka kāds kungs gados.

“Es gribēju arī pateikt par ainavu – Jaunā gadā, kad te uznāk augšā, ļoti labi redz gan centra salūtu, gan Skaņkalnes, gan Lauksalacas. Galvenais - to ainavu saglabāt,” piebilst kāds cits Mazsalacas iedzīvotājs. “Skaists skats te ir, pavasara saulītē viens no siltākajiem punktiem Mazsalacā,” norāda kāds uzrunātais vīrietis.

Savukārt kāda cita uzrunātā iedzīvotāja neiebilst pret pārmaiņām: “Vienīgais gudrais variants ir noņemt nost.”

Uz tilta sanākušie mazsalacieši lielākoties ir pret tā nojaukšanu. Pensionētais skolotājs Jānis Valentinovičs stāsta, ka pašvaldība neieklausās tilta aizstāvju viedokļos, tāpēc tagad arī protesta vēstule nosūtīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Jānis Valentinovičs neslēpj, ka, dodoties uz vēlēšanām, tilta jautājums viņam būs noteicošais: “Viņš pats ir mans skolnieks, kurš grib to tiltu noārdīt, pats priekšsēdētājs. Es nezinu, kā viņš uz mani skatīsies, bet man ir taisnība. (..) Par viņu nekad [nebalsošu], ja viņš šitā dara!”

Tilta aizstāvji uzsver tā vēsturisko vērtību. To komentē muzeja vadītāja Vija Rozenberga: “Es kā vēsturnieks jau arī varu apelēt pie tā, ka muižas aleja bija taisna, bez tilta. Un, manuprāt, tagad ir tāds moments, ka ir vieni tik ļoti uzkurbulējušies, ka viņš ir jāatstāj, viņi neuzklausa nekādus citus variantus. Un es arī balstos uz speciālistiem – ja tāds variants ir, jaucam nost, taisām, būs skaista muižas aleja no viena gala līdz otram!”

Bet pats novada domes priekšsēdētājs Harijs Rokpelnis, taujāts par to, vai nebaida, ka šis tilta nojaukšanas lēmums vēlēšanās var maksāt zaudētas balsis, ir pārliecināts, ka reiz šis tilta liktenis ir jāatrisina: “Būsim godīgi, šobrīd tas ir tilts nekurienē, tas savu funkciju kā tilts nepilda. Deputāti lēma, lielais vairums deputātu ir par to, ka mēs tiltu nojaucam.”

Paaudžu konflikts?

Analizējot Mazsalacas situāciju un to, ka gados jaunajiem – domes priekšsēdētājam un arī izpilddirektoram – nav viegli pieņemt lēmumus un arī kopumā strādāt, uzsver bijušais Mazsalacas pašvaldības vadītājs Ojārs Beķeris: “Paaudžu konfliktam Mazsalacā jābūt, tāpēc ka vairākums iedzīvotāju, tie paši vēlētāji ir pensijas vecuma. Un tas nozīmē to, ka viņi ir diezgan konservatīvi, ne vienmēr iestāsies par kaut ko jaunu, radošu.

Un jaunie šobrīd grib ar tām inovatīvām idejām strādāt, bet viņiem jārēķinās ar veco viedokli, un šajā gadījumā varbūt tas veco viedoklis ir kā pārsvars. Un tas nozīmē to, kad ir diezgan diplomātiski un filigrāni jāstrādā pārvaldei.”

Harijs Rokpelnis gan neuzskata, ka viņa jaunība un arī varbūt jaunības ambīcijas kaut kā traucētu darbam, esot gluži otrādi: “Vecums nav trumpis, un jaunība nav trūkums! Skaidrs, ka ir lietas, kur prasītos nedaudz lielāka pieredzes bagāža. No otras puses, ļoti labi apzinos, cik daudz man dod tas, ka man ir iespēja tad, kad vajag 12, 14, reizēm pat 16 stundas nostrādāt. Man ir bijusi iespēja iegūt ļoti kvalitatīvu izglītību, kas es pieļauju – (..) ir piemērotāka mūsdienu situācijai, un man ir iespēja to likt lietā.

Manuprāt, mūsu komandas veiksmīgā darba atslēga, ka mēs esam jaunie un vecie kopā,

jo bija ļoti daudzas lietas, kuras darbu uzsākot es nezināju, bet tāpēc man bija komanda, mani balsti.”

Pārmet komunikācijas problēmas

Viena problēma, kura iezīmējas, runājot ar vietējiem cilvēkiem, ir ne visai veiksmīgā komunikācija. “Ja tu gribi strādāt vadošā darbā, tev ar cilvēkiem ir jārunājas. Es nesaku, ka viņi nerunājas, bet ir taču speciāli jāiemācas ar cilvēku runāt mierīgi, saprotoši, un jārunā tikmēr, kamēr cilvēks saprot,” saka kāda iedzīvotāja.

Domes priekšsēdētājs gan viedoklim par komunikācijas trūkumu ar iedzīvotājiem oponē, stāstot, ka kaut vai tilta jautājumā bijusi gan sabiedriskā apspriešana, gan arī vairākas sanāksmes. Taču viņš nenoliedz, ka ne vienmēr viegli ir sastrādāties ar pieredzes bagātiem pašvaldības iestāžu vadītājiem: “Šī gan varētu būt tā lieta, kur reizēm ir sajūta, ka profesionāli cilvēki nespēj pārkāpt tam, ka jaunie tagad riktēs. (..) Rīvēšanās vienmēr būs tur, kur ir kaut kādas iestrādes un kur nāk pārmaiņa.

Tas nozīmē, ka būs jāpakustas savādāk, jāpadomā, jārīkojas savādāk, un tā jau vairs nav komforta zona.

Varbūt tāds skaļš piemērs: iedomājies, ja iestādes vadītājs pieradis ņemt spirtotos dzērienus veikalā un norakstīt uz pīrādziņiem, un pēkšņi pasaka, ka tā vairs nevar darīt. Kāds ar šādu lēmumu ir apmierināts, kāds neapmierināts.”

Uzteic kā sakārtotu vietvaru

Muzeja vadītāja Vija Rozenberga, kura arī ir pieredzes bagāta vadītāja, to, ka ir stingras prasības, vērtē kā pozitīvu aspektu: “Jā, mums ir ļoti strikti budžets jāpierāda. Ja mums to vajag un mēs mākam pierādīt, ka mums vajag, kā es smeju, ka dzīvot nevar, tad mēs to dabūjam. Un tas pat ir ļoti labi!  Ja es tā norobežojos no visa un kā mazsalaciete domāju, tad ir sakārtots, kārtīgs, iztīrīts ir vizuāli. Nu ko mēs vēl varam tā gribēt? Naudas mums cik ir, tik ir, bet nu kultūrai tiek ļoti daudz dots.”

Ojārs Beķeris, kurš ilgus gadus vadījis Mazsalacas pašvaldību, atzīst, ka var jau uzskaitīt daudzas lietas, kas varbūt neapmierina pašvaldības darbā, taču paveikts arī ir ne mazums. “Pilsētas pats skats ir mainījies par labu, tas ir centra laukums. Samazinoties skolnieku skaitam, pašvaldībai noteikti ļoti grūti bija veikt reformu, bet tam arī viņi ir tikuši pāri. Tad ir laba sociālā sistēma, kas ir izveidojusi mājas aprūpi, arī iestādes visas ir noturētas, pilsēta sakārtota. Un es domāju, ka nav tā, ka nav kaut minimāla, bet attīstība kā tāda,” saka Beķeris.

Ja nebūtu strīdīgā tilta jautājuma, tad arī tie mazsalacieši, kas aizstāv tā saglabāšanu, uzskata, ka kopumā jau padarīto jūt. “Cepuri nost, kā sacīt, jaunie rūpējas par pilsētas labiekārtošanu, skaistumu un tā tālāk. Bet, ja runājam par šo objektu, tad es saku, ka [nojaukšana ir], manuprāt, nelietderīga līdzekļu izšķiešana,” saka kāds iedzīvotājs.

“Viņš ir ļoti daudz darījis.  Mazsalaca ir sakārtota, mums Mazsalacā visu laiku nebija nekādas riktīgas tualetes, pats galvenais - tagad ir riktīga tualete, un tāpat ir daudz darīts.”

“Nekāda vaina, es neesmu pret jaunatni, es neesmu pret puišiem. Ziniet mēs visi bijām jauni, arī es, un arī es esmu strādājusi un varbūt kļūdījusies. Bet varbūt tajā pašā laikā ir cilvēki, deputāti gados, kad vajadzēja vairāk uzklausīt viņus un dalīties. Ir arī labi darbi, nav jau tikai tilts vien, ir arī darbi, kas ir padarīti,” saka kāda mazsalaciete.

Bet pieņemtajiem lēmumiem un četru gadu darbam savu gala vērtējumu mazsalacieši dos vēlēšanu dienā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti