Pēc Zolitūdes traģēdijas publiskajā telpā nonāca informācija par veikala darbinieku darba apstākļiem, tostarp pienākumiem izpirkt vecus produktus un ierobežotām iespējas aiziet uz labierīcībām. Nu uzņēmuma vadītājs apgalvo, ka šajā ziņā esot daudz spekulāciju un mītu un darbinieki nestrādā šādos apstākļos. “Es jums varu apgalvot, ka nekādu represiju mūsu uzņēmumā nav,” sacīja Vilcmeiers, stāstot, ka pēc traģēdijas tapa pārmaiņu plāns, kas aizvien tiek īstenots.
Savukārt skaidrojot, kāpēc “Maximas” darbinieku algas ir tuvu minimālā atalgojuma apmēram, Vilcmeiers norāda, ka Latvijā tirdzniecības nozarē kopumā ir mazas algas. Turklāt pastāv sīva konkurence un ir liela kadru mainība. “Tāpēc tas atalgojums pie mums ir konkurētspējīgs ar algām citos mazumtirdzniecības tīklos. Šeit mēs nevaram būt atrauti no situācijas, kas ir valstī. Mēs nevaram vienkārši dubultot algas, jo gluži vienkārši tirgū tādu algu nav,” skaidroja Vilcmeiers. Viņš gan solīja “iespēju robežās” gadu no gada algas pārskatīt
Tāpat pēc Zolitūdes traģēdijas bija vērojams pirkumu skaita kritums, jo pircēji mazāk nāca uz veikaliem. Taču jau 2014.gada vidū šī tendence mainījās – pircēju skaits pieaudzis un finanšu rādītāji uzlabojušies. Uzņēmuma apgrozījums pašlaik aug, lai gan peļņa samazinājusies. Vilcmeiers to saista ar investīcijām, lai “realizētu savus labos darbus, ko mēs cenšamies izdarīt”. Veikala tīklā gadā tiek veikti simts miljoni pirkumu.
„Maxima Latvija” vadītājs arī pastāstīja, ka tagad jebkurā jaunā objektā vai esošajā, kas tiek rekonstruēts, klāt ir uzņēmuma algots darbinieks, kurš raugās, lai darbi būtu atbilstoši standartiem.
Vēstīts, ka gadu pēc Zolitūdes traģēdijas Latvijas Radio aptaujāja ap tūkstoš cilvēku, kas ir strādājuši vai vēl arvien strādā lielveikalos. Saskaņā ar aptaujas datiem mēnešalgu, kas ir mazāka par 239 eiro ”uz rokas”, saņem teju 31% mazumtirdzniecībā nodarbināto. Vēl 33% mēnesī saņem no 240 līdz 300 eiro ”uz rokas”. Tikai nepilni 4% mēnesī nopelna no 451 eiro līdz 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Virs pustūkstoša eiro arī spēj nopelnīt vien retais.
Lielveikalu "Maxima" ķēdē mazo algu saņēmēju - līdz 300 eiro mēnesī - bija vēl vairāk, nekā vidējais rādītājs jeb kopumā 72%.
