Mācītājs Rozentāls skaidroja, ka prakse neordinēt sievietes par mācītājām izveidojusies un nostiprinājusies pēdējo 20 gadu laikā, kas esot saistāms ar Jāņa Vanaga kļūšanu par LELB galvu. Tas gan ir pretēji tam, kas bija noticis iepriekšējos gadu desmitos, jo kopš 20.gadsimta 30.gadiem sievietēm tika ļauts sprediķot ,un arī padomju gados sievietes drīkstēja būt draudžu vadītājas.
Lai gan vēlme neļaut sievietēm kļūt par mācītājām nereti tiek pamatota ar Svētajos rakstos pausto, Linards Rozentāls norāda – tiešā veidā Bībelē nekas nav rakstīts par sieviešu ordināciju.
Tomēr ir atrodamas rakstu vietas, ar kurām var pamatot gan ordinēšanu, gan neordinēšanu. Līdz ar to tas ir interpretācijas jautājums.
Kopumā evaņģēlija būtība ir iekļaujoša, paredzot vienlīdzību un atšķirīgu cilvēku iekļaušanu, skaidro mācītājs. Tāpēc tas esot neparasti, ka tagad ir mēģinājums vienu cilvēku grupu izslēgt.
Viņš atzīst, ka ar šādu soli baznīca nonāk radikalizācijas gara iespaidā. Tādējādi baznīca pakļaujas garam, kas pašlaik vērojams sabiedrībā. Viņaprāt, šajā situācijā baznīcas uzdevums būtu rast kompromisu.
Ziņots, ka šonedēļ Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas sinode, kas ir baznīcas augstākā lēmējinstitūcija, plāno mainīt baznīcas Satversmi, kurā pašlaik ordināciju ļauts lūgt ikvienam, kurš atbilstoši LELB kārtībai Dieva aicināts un sagatavots mācītāja amatam.
Plānots baznīcas Satversmē paredzēt liegumu sievietes ordinēt par mācītājām. Raidījums „Kultūršoks” vēstīja, ka prognozējams - LELB sinodē pārliecinoši aizliegs sievietēm kļūt par mācītājām.
