No kopumā gandrīz 800 balsojumiem šie četri cilvēki ir ieguvuši turpat divas trešdaļas balsotāju atbalstu. Manabalss.lv norāda, ka Levits saņēmis 131 balsi, Kalniete – 128, Bondars – 113 un Vīķe – Freiberga – 102.
Pārējie iedzīvotāju minētie kandidāti jau bijuši ievērojami nepopulārāki. Piektajā vietā esošais Latvijas Universitātes rektors guvis vien 31 balsotāja atbalstu. Vēl iedzīvotāji kā potenciālos Valsts prezidentus saukuši Eiropas Parlamenta deputātu Arti Pabriku, Rīgas mēru Nilu Ušakovu („Saskaņa”), Ventspils mēru Aivaru Lembergu un uzņēmēju Baibu Rubesu.
Par gana labiem Valsts prezidenta amata kandidātiem atzīti arī sportisti un vēl citu nozaru pārstāvji, tostarp kāds autoservisa vadītājs.
„Manabalss.lv” vadītāja Madara Peipiņa uzsver, ka šobrīd ir beigusies izvirzīšana, taču balsošana tikai sākas. Vietnē mansprezidents.lv ir iespējams balsot par sev tīkamo prezidenta kandidātu no pieciem populārākajiem izvirzīšanas laikā – proti, Levita, Kalnietes, Bondara, Vīķes–Freibergas un Auziņa.
Peipiņa akcentē, ka šī nav iniciatīva par tautas vēlētu prezidentu. Šis ir rosinājums veidot Valsts prezidenta ievēlēšanas procesu godīgu un caurspīdīgu. Paredzams, ka 18.maijā, kad oficiāli izvirzīs kandidātu Valsts prezidenta amatam, akcijas rīkotāji Saeimas deputāti aiznesīs balsojuma rezultātus, iesakot ņemt tos vērā, kad notiks balsošana. Savukārt jūnija pirmajā nedēļā – dienā, kad notiks balsojums - balsošanas rezultāti tiks nesti vēlreiz uz Saeimu.
Ziņots, ka Bērziņš aprīļa pirmajā pusē pavēstīja par nekandidēšanu uz Valsts prezidenta pilnvaru otro termiņu. Kā potenciālie prezidenta amata kandidātu minēti Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, Eiropas Kopienu tiesas tiesnesis Egils Levits, pret kuru gan iestājas lielākā daļa koalīcijas, diplomāts un Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš, kā arī oficiāli izvirzītie kandidāti - Latvijas Reģionu apvienības politiķis un Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars un Saeimas deputāts Gunārs Kūtris, kuru izvirzījusi opozīcijā esošā partija "No sirds Latvijai".
Koalīcija ir apņēmusies kopīgu prezidenta amata kandidātu nosaukt līdz 11.maijam.
Valsts prezidenta vēlēšanas varētu notikt maija beigās vai jūnija sākumā. Likums paredz, ka prezidenta vēlēšanām jānotiek ne vēlāk kā mēnesi jeb 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru beigām. Taču likums arī neļauj steigties, jo prezidenta vēlēšanas var rīkot ne agrāk kā 40 dienas pirms pilnvaru beigām.
Pēdējais brīdis, kad Saeimas prezidijā ir jāiesniedz kandidatūras Valsts prezidenta amatam, ir pusotra mēneša jeb 45 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņa beigām, un to var sākt darīt ne agrāk kā 50 dienas pirms pilnvaru beigām.
Valsts prezidenta vēlēšanas notiek aizklāti. Ja pirmajā kārtā neviens neiegūst nepieciešamo balsu vairākumu, tad otrā kārtā notiek ne agrāk kā 10 dienas pēc vēlēšanām. Šāda kārtība ir jaunums. Par Valsts prezidentu ir jānobalso vismaz 51 deputātam.