Pirms runāt par Aivara Lemberga ietekmi politikā, var uzskaitīt visus pienākumus, ko viņam izdodas veikt. Saskaņā ar amatpersonas deklarāciju par to, ka Lembergs ir atstādināts no mēra pienākumu pildīšanas, viņš gadā saņem vairāk par 18 tūkstošiem eiro. Latvijas Tranzīta biznesa asociācija Lembergam kā prezidentam maksā 24 tūkstošu eiro gada algu, savukārt Ventspils brīvostas pārvalde savam valdes priekšsēdētājam maksā 45 tūkstošus eiro. Ventspils attīstības aģentūrā Lembergs ir prezidents, par ko viņam tiek 86 tūkstoši eiro. Savukārt ienesīgākā darbavieta Lembergam ir Ventspilī reģistrētā Biznesa attīstības asociācija, kas savam valdes priekšsēdētājam samaksā 188 tūkstošus eiro.
Taču nauda acīmredzot viņam nav galvenais dzinulis strādāt, jo Lembergs bez maksas iespēj būt arī valdes loceklis basketbola klubā «Ventspils» un Latvijas Ostu asociācijā, būt loceklis Latvijas Olimpiskajā komitejā, kā arī vadīt Latvijas Lielo pilsētu asociāciju kā prezidents un arī partiju «Latvijai un Ventspilij».
Tieši valdes priekšsēdētāja amats Zaļo un Zemnieku savienības satelītpartijā «Latvijai un Ventspilij» ir oficiālā saite, kas Lembergam ļauj būt ļoti cieši klāt politikā arī ārpus Ventspils robežām.
Pērnajā decembrī, kad Laimdotas Straujumas pēcteču valdība tikai veidojās, Lembergam jau pašā sākumā bija viedoklis:
"ZZS ir iespēja vēl aizvien nosaukt kandidātu, bet nosaukt vajag stipru kandidātu, kas varētu parādīt labu rezultātu trijos gados līdz nākošajām vēlēšanām. Bet tas nozīmētu ''Vienotības'' galu. Neapšaubāmi."
Lai gan valdību Saeima apstiprināja tikai 11. februārī, jau pašā gada sākumā, 5. janvārī, Lembergs savā iknedēļas preses konferencē dalījās ar vēlmēm. Finanšu ministra krēsls tika Lemberga partijas «Latvijai un Ventspilij» pārstāvei Danai Reizniecei-Ozolai. Ambīcijas gada sākumā gan bija daudz vērienīgākas.
"ZZS ir gatavs un tam arī interesē visas nozares. Pie tam ne tikai nozaru griezums, bet arī teriroriālais griezums. Un starp tām ir gan ārlietas, starp tām ir iekšlietas, ir finanses, starp tām ir arī izglītība, ir kultūra, starp tām ir ekonomika un satiksme, starp tām ir, protams, aizsardzība - vispār nav neviena nozare, kas neinteresētu," sacīja Lembergs.
Visas Lemberga vēlmes gan tiešā veidā izpildītas netika.
Zaļo un Zemnnieku savienība bez premjera un finanšu ministru krēsliem dabūja naudas ziņā ietilpīgās satiksmes un zemkopības nozares, ar budžeta pieaugumu garantēto aizsardzību, kā arī veselības jomu, kurā naudas ir ļoti daudz, bet arvien par maz.
Tas gan nav liedzis Lembergam brīvi regulēt arī citas sfēras. Piemēram, ar viņa gādību varas maiņu piedzīvoja valstij piederošā Ventspils Augstskola. No Ventspils domes piemaksām atkarīgais augstskolas Satversmes sapulce rektorei neuzticību izteica maija beigās. Neguvusi atbalstu Izglītības ministrijā, atlaistā Rēvalde turpina tiesāties. Savukārt jaunu rektoru Ventspils izvēlēsies 11. janvārī. Uz amatu kandidē arī Lembergam netīkamā Rēvalde.
Cits gadījums rāda, ka Lembergam padodas izkārtot lietas arī Nacionālās apvienības kūrētajās reģionālās attīstības un kultūras jomās. Neraugoties uz medijos paustajām bažām, ka emisiju kvotu naudas izdales konkurss radīts speciāli Ventspilij, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to izlikās nedzirdam un 13 no 25 miljoniem eiro iedeva Ventspilij. Tēriņu mērķis – uzbūvēt reģionālo koncertzāli un mūzikas skolu.
Ventspilij šis ir bijis ļoti veiksmīgs gads arī tāpēc, ka nebijušu finansējumu tā saņems arī no valsts budžeta. Ventspils saņēmusi arī lauvastiesu no Zaļo un Zemnieku savienībai atvēlētajiem deviņiem miljoniem daudz kritizētās deputātu kvotu naudas. To tērēs Ventspils Augstskolas radioastronomijas centram, kas plašāk zināms ar gadiem ilgo nespēju īstenot ambīciju palaist pirmo Latvijas satelītu. Tāpat daļu naudas virzīs Ventspils koncertzālei.
Lemberga neapmierinātība arī bija izšķirošā, kādēļ jau pēc valsts budžeta pieņemšanas premjers un finanšu ministre pēkšņi mainīja mikrouzņēmumu nodokļu politiku.
"Bet es domāju, ka tas ir jāmaina - tas nav pareizs. Un es nekad neesmu atbalstījis kaut kādus utopiskos lielos lēcienus. Galvenais mazā uzņēmēja nopelns ir, ka cilvēkam ir darbs vispār un viņš vispār kaut ko nopelna. Un pārmetiet krustu - un lai tas tā būtu," teica Lembergs.
Krustus daudzi metīs arī nākamajā gadā, kad gaidāmas pašvaldību vēlēšanas. Lembergam par skaļāko konkurentu pieteicies Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.
'Bet vienmēr ir svarīgi, kas ir saimnieks - gan krancim, gan būdai, lūk, - un tas ir galvenais jautājums, jo vienmēr tur ir redzama tā sāls un tā interese, un nākotnes redzējums," pauda Lembergs.
Par savu kā saimnieka lomu Latvijas politikā Aivars Lembergs grib runāt tikai ar īpašiem nosacījumiem. Interviju ar viņu domē atteica, solot piekrišanu tikai sarunai tiešraidē. Tādu formātu šī rubrika neparedz. Lembergs arī vairākkārt paudis, ka sabiedriskie mediji šogad pret viņu sākuši kampaņu:
"Es esmu smagos noziegumos attaisnots. Smagos noziegumos attaisnots un apsūdzēts -, nu tā ir tāda propagandas kampaņa. Nu paskatieties, kas tur žurnālists - tādi Kupčs, Leitāns, Ozoliņš, Raudseps, Ločmele - nu, tāds sorosistu bariņš būs..."
