• Svētdiena, 2016. gada 29. maijs
  • Vārda diena: Raivis, Raivo, Maksis, Maksims
Rīgā +25°C, A/ZA vējš 2.2m/s

LDDK: Obligātās veselības apdrošināšanas «cena» iedzīvotājam – vismaz 18 eiro mēnesī

Ieteikt šo rakstu

12 komentāri | Latvijā

Līdz ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu veselības aprūpē nākamgad vajadzētu nonākt vismaz papildu 200 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka katram darbaspējīgajam Latvijas iedzīvotājam šī apdrošināšana izmaksās vismaz 18 eiro mēnesī, šādu viedokli Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvis Pēteris Leiškalns.

Viņš skaidroja, ka veselības aprūpei Latvijā ik gadu tiek novirzīti aptuveni 700 miljoni eiro – ap 3% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Ar šo finansējumu veselības aprūpes sistēmai Latvijā nepietiek – tai nepieciešami vismaz 4,5% no IKP, un trūkstošo naudu varētu nodrošināt obligātās veselības apdrošināšanas sistēma.

"Šobrīd tā situācija ir tāda, ka 350 [miljoni eiro] ir tas, lai sistēma tā puslīdz normāli strādātu. Un 200 [miljoni eiro] ir vajadzīgi pavisam strauji. Domāju, ka uz nākamo gadu patiesībā vajag 200 [miljonus eiro ]. Lai tos 200 [miljonus eiro] dabūtu, mums vajag aptuveni 18 eiro no katra cilvēka," teica Leiškalns.

Pēc viņa teiktā, skatoties uz minimālo algu, tad vienlaikus ar obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu būtu jāpaaugstina minimālā mēnešalga Latvijā tādā apmērā, lai "šie te vismaz 18 eiro pēc nodokļu samaksas pielektu klāt".

Apdrošināšanas jeb riska izkliedes sistēma nozīmē to, lai piespiestu cilvēku visa darba mūža garumā "likt pa kapeiciņai kopā", lai tanī brīdī, ja viņš saslimst, būtu resursi ārstēties.

Jautāts, vai Latvijas sabiedrība varētu pieņemt šāda veida domāšanu, Leiškalns norādīja, ka diemžēl nereti ir attieksme – "kamēr es esmu vesels, es negribu papildus maksāt". "Negribēja jau arī OCTA maksāt, arī pensiju budžetā daudzi negrib maksāt," teica Leiškalns.

LDDK pārstāvis norādīja, ka valsts var izveidot piespiedu mehānismus, lai tie darbaspējīgie, kam ir laba veselība, obligāti dotu savu artavu kopējā riska izkliedes sistēma.

Arī Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds raidījumā atzina, ka Latvijā daļa sabiedrības ar nodokļu nemaksāšanu "spēlē krievu ruleti".

"Tā tas diemžēl ir. Tā ir tā mūsu domāšana. Vēlreiz – tā ir stabila krievu rulete, un tā it kā nemaksāšana, kamēr esmu vesels beidzas ar ārkārtīgi dārgu un sāpīgu maksāšanu tad, kad esmu slims. Viena daļa, kas tad vairs nevar samaksāt, tad tas viņiem beidzās ar pilnu patronu. Tā ir skarba realitāte," sacīja Rēvalds.

Viņš atzina – ja runā par to, vai veselības aprūpei nepieciešamā finansējuma gūšanai būtu jārada jaunu nodokli vai arī jāiekasē no "ēnu ekonomikas", tad priekšroka būtu jādod otrajam variantam. "25% ēnu ekonomika – tā ir milzīga rezerve," uzskata Rēvalds.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība) atzina, ka ir izveidotas divas darba grupas, tāda ir arī Saeimā, kas strādās pie iespējamajiem obligātās veselības apdrošinašanas ieviešanas variantiem. Šis darbs būtu jāpaveic šā gada laikā.

Jau ziņots, ka, lai ieviestu valdības deklarācijā minēto obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu, Finanšu un Veselības ministrijas veido darba grupu.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (Zaļo un zemnieku savienība) iepriekš norādīja, ka Latvijā varētu ieviest jauktu sistēmu, šobrīd esošajam valsts finansējumam pievienojot klāt daļu no sociālajām iemaksām. Ministrs domā, ka, iespējams, veselības aprūpei varētu novirzīt 2-3% no sociālajām iemaksām, kas ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā.

Tikmēr Belēviča partijas biedre finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka pirms runām par jaunu nodokļu ieviešanu vai kādas veselības aprūpei domātas nodokļu daļas iezīmēšanu darba grupā ir jāanalizē tagadējā finansēšanas sistēma un jāmeklē iespējas ietaupīt. Viņa gan uzsver, ka arī sociālais budžets ir ierobežots un no tā 100 miljonus gadā novirzīt veselībai nav reāls mērķis. 

Komentāri (12)

Lilita

Kur lai ņem naudu invalīdi un pensionāri ,tāpat jau nevar atļauties nopirkt zāles

neķer kreņķi

Invalīdi un pensionāri jau Circenes projektā bija iekļauti neapliekamo sarakstā!

Lilita

Samazināt saimas deputātu un padomnieku skaitu,samazināt minēto tautas kalpu atalgojumu un naudiņas noteikti pietiks

a

Ja tu esi darbspējīgs iedzīvotājs, tu tiešām nevari atļauties 18 eiro mēnesī priekš veselības? Vācijā starp citu vidēji cilvēki maksā 180 eiro mēnesī par obligāto veselības apdrošināšanu.

g

saeimā pietiek desmit deputāteļu un neviena padomnieka,lūk kur būtu ieguvums.

uz a

var jau to nosaukt arī par maksu par obligāto veselības apdrošināšanu, bet realitātē tas ir vienkārši vēl viens nodoklis. tātad naudu vajadzēja atrast no valsts budžeta, kur tikpat nonāk visa(?) mūsu nodokļu nauda, nevis tagad uzkārt vēl vienu nodokli mums kaklā.

neķer kreņķi

1. Jāsaprot viens, kāpēc Latvijā nodokļos iekasē 27-28% no IKP un nevis 33%, kā gribētu? Tas ir tāpēc, ka ir zema nodokļu apliekamā bāze (zemi nodokļi) vai arī augsts nodokļu nemaksāšanas līmenis (liela ēnu ekonomika)?
---
2. Vai caur Latvijas n-tajiem reģistriem nav nosakāma iedzīvotāja (pilsoņa) piederība rezidenta statusam (Rezidenti ir visas institūcijas, tai skaitā ārvalstu institūcijas, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecība atrodas Latvijas Republikā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņemot studentus).)?
-
* Ja IR, tad kāda problēma jau šobrīd noteikt medicīnas pakalpojumu saņemšanas kārtību rezidentiem un nerezidentiem?
* Ja NAV. Ko dara ierēdņi un IT sektors?
---
3. Pēc diskusijas noklausīšanās rodas iespaids, ka Latvijas dažādo ministriju ierēdņi dzīvo un strādā katrs citā valstī un runā citā valodā. Šamējo viņi nevar, šito nedrīkst aiztikt, ar to atkal nekas nebūs līdzēts. Vienvārdsak

mamma

okta, okta - nu i salīdzināja! Ja nav naudas oktai, mašīnu nelietoju vai vispār pārdodu - a ko ta ar sevi - ielikt saldētavā līdz labākiem laikiem?
Turklāt, ņemot vērā, ka nākošos gados atteiksies no neapliekamā minimuma piemērošanas mēnešalgas izmaksas laikā - tas nozīmē, ka minimālo algu saņēmēji saņems par kāiem 18 eu mazāk. Pieskaitām vēl obligāto apdrošināšanu 18 - tātad cilvēks var dzīvot, ēst, maksāt komunālos un vēl bērnu kādu audzināt par zem 200 eirām mēnesī uz rokas???
Jā, reizi gadā viņi saņems atpakaļ - apmēram 230 eu. O, tad vienu reizi gadā vienu mēnesi viņi jutīsies ūber kruti! Tik man nelaba aizdoam, ka šīs summas nepietiks pa gadu sataisīto parādu dzēšanai (jo kaut kur jau cilvēkam nauda būs jārauj...)

Zenta

Vai tad ejot pie ārsta nebūs jāmaksā? (18x12=216.00) ir diezgan,es gribētu to naudu arī iztērēt.

Pievienot komentāru

Pievienot atbildi

Komentēt vari arī ar savu draugiem.lv vai Facebook profilu!

Atlikušo simbolu skaits: 1000