Pirmie konferences dalībniekus Iecavas kultūras namā sagaidīja mājražotāji ar ģimenes saimniecībās kūpinātu gaļu, plātsmaizēm, kāpostiem un vīnu. Ne jau visiem no 73 tūkstošiem mazo saimniecību izdodas kaut ko ražot un pārdot, bet panākumus garantē neatlaidība un prasme, atzīst vietējie mājražotāji. „Paši grozāmies kā mākam, no valsts nav ko gaidīt, tāpēc daudzi brauc projām. Mazāk vajadzētu birokrātijas, vairāk ļaut darboties,” saka mājražotājs no Ķekavas Armands Miķelsons.
Birokrātisku attieksmi pret mazajiem ražotājiem kā negatīvu bremzētājspēku uzsver vairāki zemnieki. „Kad beigās saskaitām, tad labumu nejūtam. Birokrātija, papīri, nepareiza inventreizācija - tas viss prasa šausmīgas naudas,” saka Iecavas novada zemnieki Līga un Sandis Pudņiki.
Iespējams, daudz varētu palīdzēt lauksaimnieku un pašvaldību sadarbība. „Ģimenes saimniecība ir lauku pamatu pamats. Jo tas ir dzīvesveids un bizness. Tāpēc šodien te saaicināti pašvaldību pārstāvji, lauku konsultanti un zemnieki, lai sadraudzinātu šās trīs puses un lai viņi kopīgi katrs savā novadā attīstītu šo pašvaldības ekonomikas uzplaukumu,” saka Agita Hauka, Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja.
Pēc tam, kad konferencē bija izrunāti risinājumi zemnieku atbalstam un ģimeņu saimniecību iespējas, klātesošajam Zemkopības ministram Jānim Dūklavam (ZZS) piena lopkopji taujāja, cik ilgi viņiem vēl nāksies strādāt zem pašizmaksas. Ministrs neslēpj norādīja uz valdības maiņu: „Šis brīdis ir slikts - viena valdība ir un otra vēl nav, to apstiprinās 5.novembrī.” Tikai pēc tam varēšot runāt par valsts solīto izmaksu daļu.
Savukārt no prasībām Eiropai Zemkopības ministrija nav atkāpusies. Latvijai un Lietuvai ir vislielākais piena cenu samazinājums – 25%. „Eiropa saka, ka ir vajadzīga precīzi tēmēta palīdzība tām valstīm, kas visvairāk cietušas. Mēs trāpījām - esam otrie aiz Lietuvas. Nākamajā sēdē jautājums iekļauts. Nesaukšu ciparus, cik nauda būs šīm vajadzībām,” saka Dūklavs.
Taču Dūklavs atgādina, ka Eiropā neviens nesteidzas. Atbalsts nav gaidāms ne novembrī un pat ne decembra sākumā. Labi, ja to izdosies dabūt līdz jaunajam gadam. Tikmēr ražotājiem jācenšas atrast jaunus tirgus, lai piensaimnieki, kuru vidū ir daudz mazo ģimeņu saimniecību, atkal varētu normāli nopelnīt.
