Visā Austrijas impērijas pastāvēšanas laikā tikai trim cilvēkiem ir bijis piešķirts ģenerālisimusa tituls, un Laudons bijis pēdējais no viņiem.
Un Austrijas Republikas vēstnieka Latvijā Arada Benkes vizīte Madonas novadā šonedēļ iesākās tieši ar Ļaudonas pagastu, kur savulaik dzimis slavenais Austrijas feldmaršals Ernests Gideons fon Laudons.
“Es priecājos, ka esam atraduši saikni starp Latviju un Austriju. Mums svarīgi, ka vesels pagasts nes Laudona vārdu, kas Austrijā ir ļoti populārs un arī man pašam ļoti personīgi tuvs un nozīmīgs,” atzina Arads Benke.
Izcilo 18.gadsimta karavadoni Austrijā un Čehijā zina ikviens. Viņa vārdā nosauktas ielas un laukumi, sacerētas tautasdziesmas. Liels bija vēstnieka pārsteigums uzzinot, ka latviešiem viņu nacionālā varoņa vārds ir pilnībā svešs.
Ļaudonas pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Dreimane atzīst, ka “tiešām tikai pamazām, pēdējos divus – trīs gadus sākam to iepazīt”.
“Un tie ir arī bijuši cilvēki, ne latvieši, kas mums šo informāciju ir nesuši. No Čehijas, tagad no Austrijas,” stāsta Dreimane.
Lai arī arhīva materiālos latviešu valodā pieejamas informācijas par tā laika izcilāko militāro stratēģi ir pavisam maz, feldmaršala vēsturiskā saikne ar Ļaudonas pagastu jau pati par sevi ir vērtība, kuru var izmantot ne tikai kultūrvēsturiskā mantojuma izzināšanai, bet arī tūristu piesaistei.
Arads Benke uzsver, ka Austrijas un Čehijas pilsoņi labprāt apmeklētu Laudona dzimteni, ja vien šeit būtu kāds apskates objekts, un kā pirmais solis varētu būt pieminekļa izveide.
“Nākamgad, 2017.gadā Laudonam aprit 300 gadi. Domājot par finansējumu, lielas cerības liekam uz Austrijā dzīvojošo Laudonu ģimeni. Jācer, ka savu atbalstu neliegs arī Madonas novads,” saka Arads Benke.
Vieta pieminekļa uzstādīšanai izvēlēta topošajā atpūtas parkā. Tēlnieks Viktors Suškēvičs stāsta, ka tajā ir 18.gadsimta romantisma gaisotne.
“Drusciņ it kā nolaists, es nedomāju, ka te vajag perfektu franču parku taisīt. Nekādā gadījumā!” saka tēlnieks.
Tēlnieks, kura sasniegumiem pieskaitāms arī Svētā Meinarda piemineklis Ikšķilē, darbā iecerējis izmantot granītu un 18.gadsimta arhitektūras elementus.
