„Manā rīcībā ir informācija, ka līdz gada beigām nekas gaisa patrulēšanas jomā nemainīsies un apjomi paliks tādi paši,” norādīja Razāns.
Savukārt, tuvojoties gada beigām, NATO jāpieņem lēmums, kā šī operācija izskatīsies nākamgad. Tad varētu tikt pieņemts lēmums atbilstoši situācijai tajā brīdī.
Iepriekš izskanējis, ka rudenī NATO iecerējusi samazināt Baltijas gaisa telpas patrulēšanas apjomu no 16 iznīcinātājiem atstājot astoņus.
NATO spēku patrulēšana virs Baltijas valstīm sākta 2004.gadā, kad Lietuva, Latvija un Igaunija kļuva par alianses dalībniecēm. Pašlaik šo gaisa telpu sargā Norvēģija un Itālija, kuras iznīcinātāji bāzējas Lietuvā, Lielbritānijā un Beļģijā. Līdz konfliktam Ukrainas austrumos patrulējošo iznīcinātāju skaits bija četri, bet pašlaik tie ir 16.
Vēstīts, ka Baltijas valstis savai drošībai lielāku uzmanību pievērš kopš pagājušajā gadā notikušās Krimas aneksijas, kad Krievija to iekļāva savā teritorijā, atņemot Ukrainai. Pēcāk sekoja Krievijai lojālu kaujinieku un grupējumu kaujas ar Ukrainas armiju.
Šogad jūnijā izskanēja ASV iecere izvietot smago bruņojumu apmēram 5000 ASV karavīriem vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.
Tāpat pēc saspīlējuma Ukrainā NATO valstu ministri nolēma trīskāršot alianses ātrās reaģēšanas spēku personālsastāvu, palielinot to no pašreizējiem 13 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku.
