Dienas ziņas

Jelgavā sākta jaunā tirgus projektēšana

Dienas ziņas

Staļģenes iedzīvotāju "brīvlaišana"

Lietuvas premjers vizītē Latvijā

Latvijas un Lietuvas premjeru sarunu fokusā – sadarbība militāro iepirkumu jomā un enerģētikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Drošības, ekonomikas un enerģētiskās neatkarības tematus ceturtdien, 12. janvārī, iepazīšanās vizītē pārrunāja premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) ar Lietuvas jauno premjeru Sauļu Skverneli, kuram  jaunajā amatā šī bija pirmā ārvalstu vizīte.

“Esam vienojušies koordinēt militāros iepirkumus, tāpat mūsu robežsargi sadarbojas, lai novērstu nelegālo migrāciju Eiropas Savienības iekšzemē uz Latvijas – Lietuvas robežas,” tā abu kaimiņvalstu sadarbību komentēja Kučinskis. Premjeri vienojušies paātrināt jūras robežlīguma un ekonomiskās sadarbības līguma tapšanu.

Nemainīgi svarīgs ir Baltijas valstu enerģētiskās neatkarības jautājums.

Pēc Skverneļa teiktā, būtiski ir tuvākajā laikā pamest ar Krieviju un Baltkrieviju kopīgo elektrības tīklu un turpmāk būt vienotā tīklā ar Eiropu. Tāpat jāvairo neatkarība gāzes apgādes jomā.

“Gan tālāk attīstīt sašķidrinātās gāzes termināli Lietuvā, gan jūsu gāzes glabātavu, gan cauruļvadus caur Poliju uz Rietumeiropu - tie būtu kopīgie darbi, kas jāizdara, lai veicinātu gāzes neatkarību,” Skvernelis uzskaitīja kopīgos plānus.

Premjeri pārrunāja arī neskaidrības saistībā ar “Rail Baltica” projekta īstenošanu. Kučinskis pauda cerību, ka jau tuvākajās nedēļās būs iespējams parakstīt starpvaldību līgumu par "Rail Baltica" projekta realizāciju.

Atšķirīgs viedoklis valdību vadītājiem ir par valsts militārās drošības stiprināšanu.

Skvernelis apņēmies panākt to, lai Lietuvā tuvāko pāris gadu laikā obligātajā militārajā dienestā iesauktu visus nestudējošos jauniešus

"Tas ir vajadzīgs, lai tiktu izveidota profesionāla un ātra rezerve. Mūsu mērķis ir nodrošināt rezerves, ko varētu izmantot gadījumā, ja rastos kara draudi. Diskusijas ir sāktas," sacīja Lietuvas premjers.

Pirms pāris gadiem Lietuva atjaunoja militāro dienestu, kurā var pieteikties brīvprātīgi – aptuveni trīs līdz pieci tūkstoši gadā. Tagad Skverneļa valdība plāno iesaukt armijā visus vidusskolu beigušos jauniešus, kas nav iestājušies augstskolā, ja viņu veselības stāvoklis atļauj dienēt. Lietuvas premjers teicis, ka tas varētu notikt 2019.gadā, kaut militārpersonas brīdina, ka tik ātri sagatavoties neizdosies.

"Vai tas būs 2019.gadā vai vēlāk, tas nav svarīgi. Svarīgi ir sagatavot infrastruktūru, lai varētu pieņemt papildus iesauktos karavīrus mūsu armijas daļās," teica Lietuvas premjers.

Savukārt Kučinskis uzsvēra, ka neatbalsta obligātā militārā dienesta atjaunošanu Latvijā.

“Es joprojām uzskatu, ka mums ir spēcīga profesionālā armija un ļoti spēcīga Zemessardze.

Tas ir koncepts, kas Latvijai arī tālāk ir jāattīsta. Es pie šīs pozīcijas turos un turēšos," norādīja Kučinskis.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.
 

Baltijas valstu valdību vadītāji par kopīgi veicamajiem darbiem turpinās diskutēt jau šī mēneša nogalē, kad visi trīs tiksies Tallinā.

Lietuvas Seims Skverneli amatā apstiprināja pērnā gada 22. novembrī. Viņš bija prezidentes Daļas Gribauskaites kandidāts no pagājušajās Lietuvas parlamenta vēlēšanās uzvarējušās Zemnieku un zaļo savienības.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti