Latvijas atbildīgajām institūcijām, plānojot 250 patvēruma meklētāju uzņemšanu no kara plosītajām Tuvo Austrumu valstīm, ir pamats rēķināties arī ar lielāko reliģisko konfesiju un arī musulmaņu kopienas atbalstu, gan palīdzot bēgļiem, gan arī veicinot viņu integrāciju.
Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags pēc tikšanās ar Iekšlietu ministrijas atbildīgo darba grupu apliecināja, ka vairākās luterāņu draudzēs jau ir gūta pieredze, integrējot kristiešus no ārvalstīm un vairākas draudzes būtu gatavas palīdzēt arī šobrīd.
“Mums jau ir bijusi neliela pieredze ar patvēruma meklētajiem, bija vjetnamieši, irākieši, kas iesaistījušies draudzes darbā. Vispār mums ir laba pieredze ar viņiem, viņi bija ieinteresēti, iesaistījušies mūsu labdarības aktivitātēs, piedalījušies zupas virtuves darbā, apmeklējuši dievkalpojumus. Tas bija interesants piedzīvojums,” atzina Vanags.
Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs norādīja, ka arī ir gatavs uzrunāt katoļu draudzes ar aicinājumu uzņemt bēgļus.
“Esmu gatavs uzrunāt mūsu draudzes, aicinot uzņemt bēgļus. Mēs runājām, ka ir ļoti svarīgi, lai bēgļiem, kas ieradīsies pie mums, būtu tas, ko mēs saucam par audžuģimenēm,” sacīja Stankevičs.
Zbigņevs Stankevičs arī aicināja iedzīvotājus pārvarēt aizspriedumus pret patvēruma meklētājiem un apzināties to, ka plānotais uzņemamo cilvēku skaits ir niecīgs.
“Attiecībā uz šiem 250 [bēgļiem] ir tik daudz diskusiju, un te ir kontrasts - no Latvijas aizplūduši 250 tūkstoši un nav problēmu, bet kad 250 iebrauc, ir milzīga problēma,” sacīja Stankevičs.
Neizslēdzot, ka bēgļu vidū būs arī citticībnieki, Latvijas oficiālā pozīcija arvien ir dot priekšroku kristiešiem, to atbalsta lielākā garīgās konfesijas, kurām jau ir pieredze ar patvēruma meklētāju uzņemšanu draudzēs.
“Kristiešiem ir vieglāk iekļauties sabiedrībā, par to liecina mūsu pieredze,” atzina Vanags.
“Kristiešiem jau nav kur bēgt, kā tikai uz Eiropu. Tās valstis atrodas musulmaņu jūrā, musulmaņi var bēgt uz tām,” pauda Stankevičs.
Musulmaņu kopienas pārstāvji savukārt aicina nešķirot nelaimē nonākušos un atgādina, ka islāms Latvijā oficiāli zināms ilgāk nekā gadsimtu. Nav arī jābažījas, ka starp bēgļiem slēpsies teroristi.
“Viņi visi nāks uz mošeju, un mēs redzam, kas tie par cilvēkiem. Līdz šim nav bijis neviens ekstrēmists,” uzsvēra Latvijas Musulmaņu kopienas pārstāvis Zufars Zainullins.
Gatavību aktīvāk iesaistīties un diskutēt par patvērumu meklētāju politiku tikšanās laikā pauda arī pašvaldības, kuras gan vienlaikus pauž bažas par to, ka ne visām pašvaldībām būs iespēja iesaistīties līdzvērtīgi. Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede norāda, ka, piemēram, Valmierā patvēruma meklētājiem būtu iespējams nodrošināt darba vietas, bet ir problēmas ar mājokļiem.
Valmierai ir nepieciešams darbaspēks, un, ja cilvēki ir kvalificēti speciālisti, viņus varētu uzņemt, bet diemžēl pilsētā nav dzīvojamā fonda, pauda Priede.
Tiesa, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Godmane-Pētersone atgādināja, ka pašvaldībām nav uzdevums bēgļus nodrošināt ar dzīvesvietu, un bēglim, tāpat kā jebkuram Latvijas iedzīvotājam, būs jāmeklē pašam iespējas izīrēt dzīvokli.
Valdības plānos nav celt bēgļiem mājas vai subsidēt darba vietas, taču var palīdzēt ar informāciju, kur mājokli var lētāk noīrēt, un palīdzēt ar darba meklēšanu. Tiks meklēts finansējums, lai jau ar pirmo dienu Latvijā patvēruma meklētāji varētu apgūt latviešu valodu.
“Mums jāizveido sistēma, lai šie cilvēki, kas izvēlas šeit palikt, sagādātu maksimālu pienesumu,” norādīja Ilze Pētersone-Godmane.
Tie kas pēc gada savu vietu Latvijā nebūs atraduši, visticamāk, aizceļos uz tautiešu kopienām labklājīgākas valstīs, kā tas jau ir noticis ar patvēruma meklētājiem līdz šim.
Jau ziņots, ka valdība jūlijā vienojās par 250 bēgļu uzņemšanu Latvijā divu gadu laikā. Izveidota sešu ministriju pārstāvju un ekspertu darba grupa, kas, balstoties citu valstu pieredzē, izstrādās bēgļu uzņemšanas plānu.
Eiropā lielā bēgļu plūsma tiek saistīta ar nerimstošajiem konfliktiem gan Sīrijā, gan daudzās Āfrikas valstīs. Taču šo procesu vēl sarežģītāku padara kontrabandisti, kuri, īpaši Lībijas krastos, par bargu naudu pārdod vecas laivas glābiņu meklējošajiem un cilvēku pilnas sūta tās ūdeņos.
