Ja veselības aprūpe sistēmai nākamgad tiks pārdalīts 1% no sociālajām iemaksām, papildinot nozares budžetu par 70 miljoniem eiro, tas situāciju de facto nemainīs, jo nauda sistēmā izšķīdīs. Un tādā gadījumā arī nākamgad atgriezīsimies pie esošās situācijas ar pakalpojumu nepieejamību, norāda Rutkaste.
Lai nodrošinātu to, ka veselības aprūpes pamatgrozs ir pieejams visiem, nepieciešams vairāk resursu. Nozarei būtu nepieciešami vairāki simti miljoni eiro, lēš bankas ekonomists. Tajā pašā laikā viņš uzsver – ir maz ticības, ka, veselības aprūpei iedodot papildu naudu, pēkšņi sistēma kļūs daudz efektīvāka.
Turklāt 1% novirzīšana no sociālā budžeta nākotnes pensijas samazinās par 5%.
Un ja “ugunsgrēka dzēšanai” plāno 3% no sociālajā iemaksām, nākotnes pensijas būs mazākas par 15%, lēš Latvijas Banka.
Pašlaik sociālajā budžetā neesot iespēju pārdalīt līdzekļus veselības aprūpei, uzsver Rutkaste.
Tā vietā veselības nozares finansēšanai Latvijas Banka iesaka obligātās veselības apdrošināšanas modelis, kas paredz papildu maksājuma ieviešanu par veselības aprūpi. Rosinātais papildu maksājums par veselības aprūpi gan izpelnījies plašu kritiku, jo paaugstināšot nevienlīdzību.
Jau ziņots, ka Veselības ministrija nolēmusi augusta beigās izskatīšanai valdībā virzīt visus trīs veselības aprūpes finansēšanas modeļus. Pretēji Latvijas Bankas viedoklim veselības ministre Anda Čakša aizstāv modeli, kas paredz 1% jeb 70 miljonu eiro pārdali no sociālā budžeta un neprasīs papildus maksājumus no iedzīvotājiem.
