Viņš sacīja, ka reformā, kas paredz valsts obligāto universālo apdrošināšanu no valsts budžeta līdzekļiem visiem nodokļu rezidentiem, saskata divas lielas problēmas.
Proti, plānā norādīts, ka līdz 2023. gadam veselības aprūpē ieguldīs vairāk nekā 800 miljonus eiro. Taču nekur nav pateikts, kur šādu naudu valsts iegūs.
„Ja šādu plānu īstenos, tad būtiski būs jāpalielina nodokļi,” teica Rutkaste, pieļaujot, ka tā varētu būt sociālā nodokļa palielināšana par pieciem procentpunktiem. Taču tādā gadījumā Latvija kļūtu par vienu no Eiropas valstīm ar dārgu darbaspēku.
Otra problēma ir izdevumu lietderības kontrole.
„Man šī situācija izskatās pēc tādas, ka nāk ziema, māja nav nosiltināta, pa spraugām pūš vējš, bet mēs nolēmām, ka mājās būs silts, nepasakot, kā tas notiks,” secināja Rutkaste.
Viņam esot „deja vu” sajūta, jo agrāk arī bijuši dažādi plāni un risinājumi, kas līdz šim nav izdevušies. Tāpēc varbūt drīzāk ir jāmaina veids, kā līdzekļi tiek apsaimniekoti.
Rutkaste arī kritizēja veselības pakalpojumu groza pieņemšanu. „Valsts ir pateikusi, ka apmaksā gandrīz visu, taču naudas nav,” sacīja Latvijas Bankas eksperts. Līdz ar to nevienam nav skaidrs, kā rīkoties, ja cilvēks saslimst – pašam meklēt iespējas vai tomēr paļauties uz valsts finansējumu un tās sistēmu.
Ziņots, ka valdība izskatīja trīs modeļus. Pirmā modeļa gadījumā pacientam nepalielinātos nodokļu slogs, nebūtu jāmaksā papildu iemaksas. Tas paredz vairāk finansējuma veselības aprūpei novirzīt no kopējā valsts budžeta.
Otrais modelis, ko izstrādāja Latvijas Bankas eksperti, savukārt nozīmētu, ka strādājošajiem bez esošā nodokļu sloga būtu jāveic papildu maksājumi valsts vai privātajam apdrošinātājam - sākot no 25 eiro mēnesī.
Savukārt trešais modelis paredz dalītu pakalpojumu grozu – no kopējiem nodokļiem valsts apmaksātu neatliekamo medicīnisko palīdzību. Lai varētu saņemt papildu medicīnas pakalpojumus, iedzīvotājiem būtu jāveic papildu maksājums.
