Elektroniskā uzraudzība nozīmē, ka notiesātais daļu ieslodzījuma laika pavada ārpus cietuma. Notiesātajam tiks uzlikts speciāls raidītājs ap kāju, kas uzraugiem norādīs notiesātā atrašanās vietu. Šāda uzraudzība ir aptuveni sešas reizes lētāka par ieslodzītā turēšanu cietumā.
Valsts probācijas dienests šonedēļ iegādājās elektroniskās uzraudzības iekārtas, lai ieslodzītie daļu soda varētu izciest ārpus cietuma. Probācijas dienestā cer, ka tādā veidā ieslodzītais ātrāk spēs iekļauties sabiedrībā.
Tiklīdz noziedznieks nerīkojas saskaņā ar grafiku, uzraugs saņem signālu un dodas pārbaudīt situāciju. Lai nodrošinātu elektronisko uzraudzību, noziedznieka dzīvesvietā jābūt konkrētām tehniskām iespējām – elektrībai un mobilo sakaru pārklājumam.
Tuviniekiem, kas dzīvo kopā ar ieslodzīto, arī jādod sava piekrišana. „Cilvēkam ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem – ir jābūt gatavam dzīvot likumpaklausīgu dzīvi sabiedrībā, ievērojot konkrētus noteikumus, kontroles noteikumus un arī noteikumus, par to, kas viņam savā dzīvē būtu jāuzlabo, kas jānovērš ... lai vairāk neizdarītu noziedzīgu nodarījumu,” saka Valsts probācijas dienesta vadītājs Mihails Papsujevičs.
Elektroniskās uzraudzības līdzekli varēs piemērot tikai tiem noziedzniekiem, kuri izcietuši minimālo likumā noteikto soda laiku. Notiesātos, kas pieteikušies elektroniskai uzraudzībai, strikti izvērtēs cietuma darbinieki un Valsts probācijas dienests.
Vērtēs, vai apcietinājuma laikā nav izdarīti pārkāpumi, cik veiksmīgs bijis darbs ar speciālistiem, lai panāktu uzvedības maiņu un novērstu pārkāpumu atkārtošanos. Izvērtēs arī notiesātā dzīves apstākļus un nodomus pelnīt iztiku. Tomēr galīgo lēmumu par elektroniskā drošības līdzekļa piemērošanu pieņems tiesa.
Valsts probācijas dienests plāno vienlaicīgi elektroniski uzraudzīt 200 ieslodzītos. Pirms tam notiesātajiem būs jāpierāda, ka tā mājoklī varēs uzstādīt uzraudzības iekārtu, kā arī daļa soda jau būs jābūt pavadītam cietumā. Par mazāk smagiem noziegumiem cietumā būs jāpavada vismaz trešdaļa no piešķirtā soda, taču uz mūžu ieslodzītajiem – vismaz 24 gadi. Tomēr tas uzreiz nenozīmē, ka sabiedrībā atgriezīsies slepkavas un pedofili, jo katrs gadījums tikšot rūpīgi vērtēts. Probācijas dienesta vadītājs Papsujevičs arī uzsver, elektroniskā uzraudzība ļaus ietaupīt naudu.
“Mēs esam parakstījuši līgumu par kopējo summu, es tā noapaļoti runāšu, 750 000 eiro uz pieciem gadiem,” atklāja Papsujevičs.
Uzraudzības ierīces dienests iegādājās no Izraēlas kompānijas „Supercom Limited”. Notiesātajam pie kājas tiks piestiprināta sprādze, kas sūtīs signālu uz otru ierīci notiesātā mājoklī. Tādā veidā uzraugi varēs izsekot, vai notiesātais ir mājās. Lai gan sprādzi ap kāju var diezgan viegli pārgriezt ar parastām šķērēm, „Supercom Limited” pārstāvis Baraks Trabelsi stāsta, ka uzraugi to uzreiz pamanīs.
“Sprādzei un ierīcei mājās ir daudz aizsardzības mehānismu, lai pārliecinātos, ka neviens tās nemēģina atvērt. Sprādze sūta signālu ar atrašanās vietu, kā arī piefiksē jebkurus mēģinājums to ietekmēt,” stāsta Trabelsi.
Piecu gadu laikā Valsts probācijas dienests plāno, ka elektroniskā uzraudzība var tikt piemērota līdz tūkstotim ieslodzīto.
