Ārkārtas valdības sēdes galvenais uzdevums bija paust oficiālu Latvijas nostāju par situāciju Ukrainā un lemt par palīdzības piešķiršanu. Informējot ministrus par pēdējo dienu notikumiem Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sacīja, ka viņaprāt, varas pārēja un tostarp prezidenta atstādināšana, ir bijis apsveicams un likumīgs solis.
„Gribētu no savas puses teikt, ka mēs uzskatām - šie soļi ir bijuši pareizi un leģitīmi. Tajos apstākļos, kādi bija izveidojušies pagājušajā nedēļā, un faktiski Ukrainas bijušā prezidenta rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzu cilvēku bojāeju,” sacīja Rinkēvičs.
Brīvdienās Kijevā bija arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis. Viņš uzskata, ka Baltijas valstis varētu kļūt par Ukrainas advokātu Eiropā, ņemot vērā, ka mēs šajā valstī tiekam pozitīvi uztverti. Tomēr, pirms rūpēties par demokrātiskām reformām, starptautiskajām organizācijām Ukrainai būtu jāpiešķir nauda, lai valsts varētu laicīgi izmaksāt algas un pensijas. „Iespējams, ka Eiropas Savienībai būtu jādomā par kaut kādu tūlītēju finansiālu palīdzību Ukrainai, ņemot vērā, ka viņiem ir reālas naudas plūsmas problēmas šobrīd, kas var novērst pie maksājumu apstāšanās. Viņi pašlaik šos jautājumus risina, bet tā ir tūlītēja problēma,” norādīja Cilinskis.
Pašreiz no Latvijas ir piešķirta palīdzība 30 tūkstoš eiro apmērā. Lai gan vēl piektdien tika runāts, ka Ukrainai ir nepieciešami dažādi medicīniskie piederumi, šobrīd Ukrainas pieprasījums jau ir mainījies. Tādēļ konkrētais uz Ukrainu nosūtāmo lietu saraksts vēl tiks precizēts, sacīja valdības vadītāja Laimdota Straujuma.
Sestdien Latvijā ieradās arī vēl viens sadursmēs cietušais, kurš pašreiz ārstējas. Valdības sēdē izskanēja ideja piedāvāt arī rehabilitāciju, kas būtu līdzīga tai, kādu iziet zaldāti pēc karadarbības. Savukārt Rinkēvičs piebilda, ka Latvija varētu palīdzēt arī ar vēlēšanu organizāciju.
Uzreiz pēc sēdes valdības ārlietu ministrs devās uz Moldovu. Arī Moldovas vizīte, kur Rinkēvičs devās kopā ar savu Lietuvas kolēģi Linu Linkeviču, būtībā ir saistīta ar notikumiem Ukrainā, jo Eiropas Savienība (ES) tagad vēlas izrādīt ciešāku atbalstu pārējām reģiona valstīm.
Jau ziņots, ka saistībā ar notikumiem Ukrainā pirmdienLatvijas valdība pirms kārtējās Ministru kabineta komitejas sēdes ir sasaukusi ārkārtas sēdi.
Pirmdienas rītā intervijā Latvijas Televīzijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs norādīja, Latvijai būtu stingri jāiestājas par to, ka asociācijas līgums būtu jāparaksta nekavējoties, ja Ukrainas vara to apstiprina. Ministrs arī pauda, ka humānai palīdzībai būtu jārezervē 50 tūkstoši eiro. Tāpat Latvijai būtu jāvienojas par tiem soļiem, ko varētu darīt, lai atbalstītu politisko pāreju Ukrainā.
Savukārt Eiropas Parlamenta ārlietu komitejas vadītājs Elmārs Broks svētdienas vakarā paziņoja, ka pēc jaunas Ukrainas valdības izveidošanas Eiropas Savienība ir gatava tai piešķirt 20 miljardus eiro reformu veikšanai.
Krīze Ukrainā sākās 21.novembrī, kad Janukovičs nolēma priekšroku dot ciešākai sadarbībai ar Krieviju, nevis ES. Pēc tam pakāpeniski ielas arvien vairāk pārpildīja demonstranti, līdz sākās pirmās kaujas.
Janvāra sākumā kaujas pierima. Taču mēneša otrajā pusē cīņās starp miliciju, specvienību „Berkut” un protestētājiem bojā gāja pirmie cilvēki. Visasiņainākās kaujas notika aizvadītajā nedēļā, kad, pēc mediju ziņām, bojā gāja 75 līdz pat 100 cilvēki. Opozīcija uzsver, ka protestē pret korupciju un sociālo nevienlīdzību valstī.
Pēc trīs asinsizliešanas dienām sestdien Augstākā Rada atlaida prezidentu, kurš pameta Kijevu, un viņa atrašanās vieta nav zināma. Prezidenta ārkārtas vēlēšanas paredzētas 25.maijā. Tiesa, Janukovičs videouzrunā paziņoja, ka negrasās atkāpties, un notikušo nodēvēja par valsts apvērsumu.
