2015.gadā Latvija korupcijas indeksā ieguva 55 punktus, bet pērn – 57 punktus 100 punktu skalā, kas ir labākais rezultāts līdz šim. 2014.gadā Latvija šajā indeksā bija novērtēta ar 55 punktiem, 2013.gadā − ar 53 punktiem, bet 2012.gadā − ar 49 punktiem.
Taču 2015.gada indeksā Latvijā ieņēma 40.vietu, bet 2016.gadā nokrita uz 44.vietu.
Lietuva salīdzinājumā ar pērno gadu zaudējusi 6 pozīcijas un ierindojas 38.vietā ar 59 punktiem, kas ir par 2 punktiem mazāk kā 2015.gada rezultātos. Savukārt Igaunija šī gada indeksā pakāpusies par vienu vietu − 22.vieta ar tādu pašu punktu skaitu kā pērn 70 punkti.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) informēja, ka 2016.gada oktobra pētījumu centra SKDS pētījumā “Attieksme pret korupciju Latvijā” dati liecina, ka, salīdzinot ar 2015.gadu, 2016.gadā par 18% ir samazinājies to respondentu skaits, kuri ir atzinuši, ka pēdējo 2 gadu laikā, kārtojot kādas lietas, jautājumus vai problēmas ir veikuši kādus neoficiālus maksājumus, deva dāvanas vai izmantoja sakarus. Par 10% ir palielinājies to respondentu skaits, kuri, saskaroties ar korupcijas gadījumiem, būtu gatavi ziņot par tiem. Līdz ar to, arī nedaudz (par 2%) ir palielinājusies respondentu gatavība ziņot KNAB par viņiem zināmajiem pārkāpumiem, piemēram, kad tiek pieprasīts kukulis, vai amatpersona pārkāpj savas pilnvaras.
“Transparency International” indekss atspoguļo korupcijas uztveri nevis faktisko situāciju, ko ir teju neiespējami precīzi izmērīt, jo korupcija ir latents noziegums. Tāpēc KNAB aicina ikvienu būt neiecietīgam pret korupciju, neiesaistīties pretlikumīgās darbībās un par sev zināmiem gadījumiem vērsties KNAB Brīvības ielā 104 k-2, Rīgā, vai zvanot pa bezmaksas uzticības tālruni 80002070, vai sūtot informāciju elektroniski uz [email protected].
Jau ziņots, ka 2015.gadā otro gadu pēc kārtas Latvjia saņēmusi 55 punktus no 100. Neskatoties uz to, Latvija pakāpās par trim vietām līdz 40. vietai starp 167 valstīm.
Korupcijas uztveres indeksā kopumā izmantoti 11 dažādu organizāciju dati, kas ir salīdzināmi starp valstīm. Indeksā iekļauti dati no Pasaules ekonomikas foruma, “Freedom House”, Bertelsmana fonda, “Economist Intelligence unit” un citiem.
