19. gadsimta beigās Ludvigs Zāmenhofs radīja esperanto valodu ar sapni, ka kādudien šai valodā runās cilvēki visā pasaulē. Tā nekļuva par vispasaules valodu, tomēr aktīvistu, kas ļauj esperanto dzīvot, netrūkst arī mūsdienās – un arī Latvijā. Turklāt vairākiem tūkstošiem tā ir pat kā dzimtā valoda.
"Figurē skaitlis apmēram 2 miljoni 120 valstīs. Esperanto var mācīties internetā, to ļoti daudzi arī dara," saka Margarita Želve, Latvijas Esperanto asociācijas direktore, bilstot, ka populārajā spēlē "Duolingo" esperanto mācās apmēram 700 tūkstoši cilvēku.
Valodas mērķis esot atvieglot saziņu cilvēku starpā.
"Tā ir izdomāta, mākslīga valoda ar vienu mērķi, lai dažādu valstu iedzīvotāji, dažādu kontinentu iedzīvotāji varētu saprasties vienā internacionālā valodā, kura nav nevienai piederīga," stāsta dziesminieks Ēriks Pozemkovskis.
Latvijā esperanto prot apmēram 100 cilvēku, un esperanto zinātāju citur pasaulē, ar kuriem sarunāties, netrūkst. Esperantistu kustības savā starpā sazinās, komunicē, noskaidro, kurā vietā notiek kāda tikšanās, kad iespējams kaut kur piedalīties, stāsta Ēriks.
Turklāt dažiem šī valoda ir dzimtā. "Apmēram no 1000 līdz 2000 šī valoda ir kā dzimtā valoda. Tā ir viņu pirmā valoda. Abi vecāki runā esperanto, vai nu viņi ir vienas tautības vai dažādu, bet viņu bērniem kā pirmā valoda ir esperanto," skaidro Želve.
Ēriks esperanto valodā dzied latviešu dziesmas, ārvalstu klausītāji tās novērtējot ļoti pozitīvi.
"Pēc koncertiem pie mums ir nākuši klausītāji un teikuši - kādi vārdi! Kādi vārdi! Cik skaisti! Protams, arī dziesma ir skaista, bet kādi vārdi," stāsta Ēriks, kurš 4. studijai nodziedāja "Aijā, žūžū, lāča bērni" versiju esperanto valodā.
