Vienlaikus par problēmu uzskatāms tas, ka cilvēki aizvien neizmanto iespējas veikt infekcijas testa pārbaudes. Līdz ar to valsts vienotais elektroniskais reģistrs, kas atbildīgajām iestādēm būs pieejams sākot ar jūliju, varētu būt neprecīzs un liek šaubīties par to, vai no hepatīta vīrusa izdosies izārstēt visus.
Veselības ministrija (VM) šogad panākusi, ka ārstniecības kursu C hepatīta slimniekiem valsts kompensē pilnā apmērā, ārstniecību tāpat apmaksā HIV slimniekiem. Lai gan HIV vīruss nav pilnībā ārstējams, tā savlaicīga atklāšana var uzlabot dzīves kvalitāti. Tikmēr no C hepatīta iespējams izārstēties pavisam. Šādu mērķi izvirzījusi atbildīgā ministrija, kas sola pacientus apzināt un no jūlija ieviest elektronisko pacientu reģistru.
Diemžēl aizvien statistika par inficēto skaitu Latvijā ir neprecīza, jo ne visi cilvēki zina par inficēšanos. Rīgā ir četri punkti, kuros cilvēki anonīmi un bez maksas var veikt abu vīrusu asins testus.
"Sarkanā krusta" punkta medmāsa Aija Bērziņa atzīst: "Parasti atsaucas tad, kad ir akcijas. Tad pat rindā stāv cilvēki, atsaucība ir liela.
Varbūt, ja biežāk būs mums tās akcijas, arī cilvēki nāks biežāk, jo tas saslimstības līmenis ir ļoti, ļoti augsts.
Teiksim, bija HIV dienas, tur to procentu, kas ir oficiālais, tas ir viens, bet ārsti uzskata, ka divreiz vairāk tas viss ir, tātad tās akcijas ir jātaisa vairāk."
"Sarkanais krusts" divas līdz trīs reizes gadā rīko plašākas akcijas, kurās aicina cilvēkus pārbaudīties. Testu rezultātus apkopo un statistiku par infekcijām, kas atklātas pirmo reizi, nodod Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), kas turpmāk šos datus apkopos arī elektroniskajā reģistrā.
"Sarkanā krusta"' Veselības veicināšanas programmas vadītāja Laila Štāle aicina ikvienu pārbaudīties, lai iegūtu pēc iespējas precīzāku statistiku un turpmāk varētu palīdzēt ikvienam.
"Veselības istabas apmeklējums ir bez maksas. Var nākt notestēties, izrunāties ar medicīnas darbinieku. Nepieciešamības gadījumā mēs varam iedot arī kādu bez recepšu tabletīti, zālīti. Nāk un tas ir stereotips, ka uz veselības istabām nāk tikai seniori, trūcīgie vai maznodrošinātie. Tad, kad ir šīs akcijas, pilnīgi noteikti viena daļa nāk jauni cilvēki," atzina Štāle.
Katru gadu Latvijā atklāj vairāk nekā tūkstoš jaunu, hronisku inficēšanās gadījumu.
Pēc valsts aplēsēm, pašlaik Latvijā ar hepatītu inficēti aptuveni 40 000 cilvēku, bet ar HIV vairāk nekā 60 000.
Speciālisti gan uzskata, ka faktiski saslimšanas gadījumu esot vairāk, jo ne katrs zina par infekciju un ne katrs nonāk valsts oficiālajā reģistrā, stāsta SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Irina Lucenko.
"Katru gadu tā kā pieaug reģistrēto hronisko gadījumu skaits. Tur ir tā problēma, ka principā cilvēks ļoti ilgus gadus var būt slims, nav diagnosticēts un, protams, katru gadu cilvēki nomirst," atzina Lucenko.
Piespiest visus diagnosticēties nevarot un vidēji gadā to izdarot vien vairāki simti cilvēku, tāpēc nepieciešams papildu informatīvs darbs. Testus veic 23 dažādās vietās visā Latvijā.
