"Sputnik" Preses dienesta paziņojumā norādīts, ka šis interneta resurss runāšot par to, "par ko citi klusē".
Piemēram, pirmdien pirmās lapas virsraksti vēsta par aizturētu autozagļu bandu, pieaugošo bezdarbnieku skaitu Latvijā un latviešu valodas apguvi Maskavā. Ir arī raksts par barikāžu laika atceres pasākumiem, kurā secināts – katram sava vilšanās pēc brīvības atgūšanas, bet par Padomju Savienības sabrukumu neviens neskumst.
"Sputnik" Preses dienesta paziņojumā teikts arī, ka interneta vietnes saturu veidos "profesionāla žurnālistu un redaktoru komanda"."Sputnik" gan šobrīd neatklāj Latvijā strādājošo darbinieku vārdus un kopējo skaitu, bet neslēpj, ka portāla redaktori tā darbu organizēs no Maskavas.
Fakti
Starptautiskā raidsabiedrība "Sputnik" ietilpst Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" struktūrā, un tika izveidota pēc Krievijas prezidenta rīkojuma „Par mēriem paaugstināt valsts mediju darbības efektivitāti”.
Saskaņā ar rīkojumu:
- „Valsts unitārā uzņēmuma valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" darbības galvenais virziens ir Krievijas Federācijas valsts politikas un sabiedriskās dzīves atspoguļošana ārzemēs”;
- „Valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa” vienpersoniska izpildinstitūcija ir ģenerāldirektors, kurš ieceļams amatā un atbrīvojams no amata tikai ar Krievijas federācijas rīkojumu;
- Informācijas aģentūra "Rossija Segodņa” iekļaujama valsts stratēģisko uzņēmumu sarakstā.
Kruks: Noformējums - visai profesionāls
Kopumā portāla "Sputnik" interneta vietnes noformējums ir visai profesionāls, un ziņas ir pat vieglāk uztveramas, nekā daudzos Latvijas medijos – šādu vērtējumu pēc pirmās iepazīšanās ar Krievijas propogandas mediju sniedz mediju eksperts, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētais profesors Sergejs Kruks.
Viņš uzsver – bez pētījumu veikšanas šobrīd vērtēt jaunizveidotā Krievijas medija ietekmi uz Latvijas sabiedrību nav nopietni. Tomēr kopumā, pēc Kruka domām, politikas veidotājiem būtu jāatceras, ka sabiedrības noskaņojumu daudz vairāk ietekmē nevis mediju saturs, bet gan ikdienas dzīves kvalitāte.
"Problēma ir tāda, ka Latvijā, raugi, cīnās pret informāciju, nevis par to, lai cilvēkiem būtu laba dzīve, un domā, ka cilvēku negatīvais viedoklis rodās no tā, ko viņi izlasa avīzē vai internetā,
ka viņiem slikti klājās, nevis tā, ka viņi saņem algas, kādas nu tās ir, pensijas, iet veikalā, redz cenas, redz rindas slimnīcās, maksā savus komunālos pakalpojumus. Nezin kāpēc to mūsu politikas veidotāji neņem vērā, un visu atbildību ar šo slikto, nepareizo uzdevību nogāž uz medijiem," teica Kruks.
Tjarve: Latviešu versijā vāja žurnālistika un slikta valoda
Latvijas Radio raidījuma "Pēcpusdiena" aptaujātie eksperti uzsver, ka "Sputnik" versijā latviešu valodā pagaidām ir vāja žurnālistika, ar sliktu latviešu valodu un neskaidru mērķauditoriju.
Mediju eksperts Rolands Tjarve pauda, ja neviens nesāks analizēt šī portāla saturu, tad nav saprotams, kurš to varētu lasīt. Tie, kuri nezina krievu valodu, diez vai šādu informāciju pieņems, savukārt tie, kuri zina krievu valodu, to paši var sameklēt internetā citos portālos, kur dominē Krievijas varai labvēlīga informācija.
Arī Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis pauda, ka šajā gadījumā ir runa nevis par brīvu žurnālistiku, bet gan citas valsts aktīvu darbību Latvijas informatīvajā vidē.
Politiķi: Tā ir neiepriecinoša ziņa Latvijai
Savukārt Saeimas deputāte Inese Laizāne (Nacionālā apvienība) uzsvēra, ka deputāti šīs mājaslapas atvēršanu Latvijā pārrunās nākamajā nedēļā, vienlaikus gan izsakot pārliecību, ka cilvēki Latvijā pratīs atšķirt labi un slikti sagatavotu informāciju.
Saeimas deputāts Edvīns Šņore (Nacionālā apvienība) atzina – kopumā jaunā propagandas portāla darbība ir neiepriecinoša ziņa Latvijai, tomēr tās iespējamo ietekmi uz latviešu auditoriju nav iemeslu prognozēt kā īpaši lielu.
"Es domāju, ka latviešu klausītājs īpaši nav tendēts uzķerties uz to Kremļa propagandu, ko viņi raida. Varbūt drīzāk krievi, kas ir krievu valodā. Bet, protams, tas ir mēģinājums Krievijai ietekmēt arī, acīmredzot, latviešu publiku," vērtēja Šnore.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete ("Vienotība") uzsver, ka jaunums par Krievijas propagandas portāla darbības sākumu ir atgādinājums politikas veidotājiem par to, ka, iespējams, mūsu mediju politika un regulējums, ir sācis novecot.
Savukārt Austrumeiropas politikas centra vadītājs Andis Kudors LTV "Panorāma" paskaidroja, ka "Sputnik" versija latviešu valodā ir daļa no propagandas kara pret Rietumiem un Baltiju. Viņš pieļāva, ka auditorija varētu būt cilvēki, kuri ir nemierā ar visu valstī notiekošo - citiem vārdiem, protesta auditorija. Taču liels lasītāju pieplūdums diez vai būs, jo lielākā daļa latviešu lasītāji ir demokrātiski domājoši.
Latvijas Televīzijas raidījums "De facto" jau pirms gada vēstīja par Krievijas jaunā propagandas medija “Sputnik” plāniem ienākt Latvijā. "De facto" tobrīd rīcībā esošā informācija liecināja, ka "Sputnik" pārstāvji bija viesojušies šeit un darbam uzrunājuši vietējos žurnālistus.
Tāpat ziņots, ka "Sputnik" ir jaunākais Krievijas valsts informācijas aģentūras "Rossija Segodņa" projekts. Aģentūras vadītājs ir skandalozais žurnālists Dmitrijs Kiseļovs, un tās mērķi ir izplatīt oficiālo Krievijas skatījumu uz pasaules notikumiem.
Jau pagājušā gada augustā Uzņēmu reģistrs noraidīja aģentūras lūgumu tās pārstāvniecību ierakstīt pārstāvniecību reģistrā, norādot, ka pieteikums bijis pretrunā ar Latvijas Satversmi un citiem normatīvajiem aktiem.
Tāpat vēstīts, ka "Sputnik" Latvijā grasās atvērt radio staciju, kā arī interneta mājaslapu divās valodās. Projekta galvenā mērķauditorija esot jaunieši.
Latvijā interneta portāli var tikt reģistrēti kā mediji, taču saskaņā ar Likumu par presi tas nav obligāts pienākums.
