Lai stiprinātu Baltijas valstu drošību, Vācija šogad uz Latviju nosūtīs aptuveni 400 karavīru. Viņi šeit mācību ietvaros uzturēsies trīs līdz piecus mēnešus. Šobrīd Ādažos un Lielvārdē rotācijas kārtībā ir simt četrdesmit Amerikas Savienoto Valstu karavīri, sešas bruņumašīnas un tikpat daudz tanku "Abrams", kā arī cita tehnika. Regulāri notiek dažādas mācības.
Pastiprināta NATO spēku klātbūtne Baltijā bija viens no uzdevumiem, par ko vienojās NATO Velsas samitā. Latvijas uzdevums - audzēt un uzlabot savas spējas, lai nodrošinātu sabiedroto uzņemšanu. Piemēram, lai Lielvārdē uzņemtu amerikāņu karavīrus, telpas izremontēja rekordīsā laikā, nerīkojot standarta iepirkuma procedūru.
Pēdējo mēnešu laikā sakārtota juridiskā puse, nosakot, kādā veidā šeit uzņem sabiedroto spēkus, un to, kas par ko atbild. Otra daļa - praktiskā. Tuvākajos gados paredzēts atjaunot kazarmas, izbūvēt telšu nometni, munīcijas noliktavu kompleksu, rekonstruēt šautuves, un attīstīt tālāk Lielvārdes lidlauku. Kā viens no NATO infrastruktūras objektiem iecerēta arī osta Liepājā. Šobrīd tiek definētas prasības – kādai tai vajadzētu būt.
Latvija šiem mērķiem šogad plāno ieguldīt līdz desmit miljoniem eiro. Proporcionāli aptuveni tikpat liels varētu būt ASV un NATO atbalsts.
Viens no pēdējā laika loģistikas uzdevumiem bija jārisina martā, kad ASV bruņutehniku pārvietoja no kuģa uz dzelzceļa platformām. Šis process nenoritēja tik gludi, kā sākotnēji bija ieplānots. Amatpersonas nesteidz apstiprināt, ka šī notikuma dēļ būtu notikusi kāda papildu pārbaude.
Laikraksts “Diena” šonedēļ ziņoja, ka DP pārbauda "Latvijas dzelzceļa" šefa Uģa Magoņa darbības iespējamās sekas uz attiecībām ar NATO sabiedrotajiem. DP šo informāciju oficiāli neapstiprina.
Kā LTV raidījumam “De facto” atzina DP priekšnieka vietnieks Juris Leitietis, atbildot uz jautājumu, vai DP ir pētījusi valsts iestāžu un uzņēmumu lojalitāti pret pasākumiem, kas vērsti uz Latvijas aizsardzības un iekšējās drošības pilnveidošanu, DP sistemātiski skatās Latvijas lielāko uzņēmēju lojalitāti pret valsti, tai skaitā arī ekonomisko stabilitāti un ārvalstu kapitālieguldījumus.
Pēc Leitieša teiktā, šobrīd ir “daži riska faktori”, taču viņš nevēlējās precīzāk tos raksturot, piebilstot, ka “kopumā situācija ir normāla".
“Riska faktori attiecas uz visiem uzņēmumiem. Protams, tas vairāk skaitās uz ekonomiskajiem riskiem, jo vadītāji un tieši vadošais sastāvs tiek vērtēts atsevišķi, un mēs norādām politikas veidotājiem, vai tā ir Satiksmes vai cita ministrija, uz šiem riskiem un tie tiek risināti. (..) Mūsu uzmanība tika pievērsta arī “Latvijas dzelzceļam”," norāda Leitietis.
