Diviem no "Latvenergo" lietā apsūdzētajiem - Aigaram Meļko un Andrejam Livanovičam - kurus apsūdz par korupciju energokompānijas lielo elektrostaciju būvniecības un rekonstrukcijas projektu iepirkumos, ir izdevies izvairīties no brīvības atņemšanas un viņiem tiks piespriesti naudas sodi attiecīgi 48 000 un 37 000 eiro apjomā.
Kā norādīja tiesnese Inese Siliņeviča, spriedumu lielā mērā ietekmēja apstāklis, ka, tiesas vērtējumā, Meļko nav bijis uzskatāms par valsts amatpersonu.
"Skatoties panta sankcijās par naudas sodu apmēru, tiesa ņēma vērā tajā laikā paredzēto [likumā noteikto sodu]. Tajā laikā šie naudas sodi bija augstākā robeža – bija 100 minimālās mēnešalgas un 150 minimālās mēnešalgas, un tiesa, lemjot par naudas sodu apmēru, faktiski ir piemērojusi sodu maksimālās sankcijas ietvaros, kas bija uz tā laika un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiku," saka Siliņeviča. "Turklāt, tiesai lemjot par sodu ir jāievēro laiks, kuru apsūdzētie jau ir pavadījuši apcietinājumā. Es atgādinu, ka pirmstiesas laikā gan apsūdzētais Livanovičs, gan apsūdzētais Meļķo aptuveni trīs mēnešus jau atradās apcietinājumā. Likumā noteiktā īslaicīgā brīvības atņemšana, maksimālais termiņš ir aptuveni trīs mēneši. Līdz ar to nevarētu teikt, ka sods ir ļoti maigs, ja mēs ievērojam tā laikā likumā noteikto atbildību par attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanai," saka Siliņeviča.
Prokurotrs Māris Leja atzina, ka par lietas pārkvalifikāciju tiesas laikā visu laiku bijuši strīdi, taču spriedumu esot grūti komentēt, jo vēl jāredz pilnais spriedums.
"Principā izmeklēšanas laikā visu laiku bija strīds, vai Meļko un Cvetkovs ir valsts amatpersonas vai nav valsts amatpersonas.
Katrā ziņā no valsts apsūdzības puses vismaz aizstāvības argumenti, ar ko tā pamatoja to, ka viņi nav valsts amatpersonas, nešķita pārliecinoši. Grūti teikt, šis ir saīsinātais spriedums. Grūti teikt un grūti komentēt, kāpēc tiesa uzskatīja, ka viņi nav valsts amatpersonas," teica Leja.
Savukārt tiesas lēmumu attaisnot trešo lietā apsūdzēto, bijušo "Latvenergo" tehnisko ražošanas direktoru Cvetkovu, prokurors skaidro ar iespēju, ka šādu iznākumu ietekmējis apstāklis, ka viens no lieciniekiem mainījis savu liecību. Saistībā ar to prokurors iepriekš tiesu debatēs lūdza izdalīt lietu un ierosināt procesu pret šo personu par nepatiesu liecību sniegšanu, un tiesa nolēma šo lietu nodot izvērtēšanai prokuratūrai.
Cvetkova advokāte Guna Kaminska savukārt atzina, ka ir pāragri vērtēt tiesas sprieduma motivāciju.
"Es varu minēt un teikt tikai to, ka, vērtējot amatpersonas statusu, tiesa ir pilnībā vadījusies no tā brīža likumu prasībām," teica Kaminska.
Vienlaikus tomēr Kaminska uzsvēra, ka ar tiesas spriedumu ir pilnībā apmierināta. "Es esmu laimīga. Tās ir tās mazās advokāta laimītes, jo tiesa ir pievienojusies aizstāvības viedoklim," teica advokāte.
Savukārt Meļko, Livanovičs un viņu advokāti no jebkādiem komentāriem par tiesas lēmumu atturējās, neatklājot arī to, vai tiesas lēmumu pārsūdzēs. Iepriekš abi apsūdzētie pilnībā noliedza sev izvirzītās apsūdzības un uzsvēra, ka tās nesaprot.
Jau ziņots, ka prokurors Māris Leja apsūdzētajiem "Latvenergo" bijušajam viceprezidentam Meļko, bijušajam uzņēmuma ražošanas tehniskajam direktoram Cvetkovam un uzņēmuma "Energy Consulting" vadītājam Livanovičam prasīja piespriest reālus cietumsodus.
Meļko lūgts piespriest piecu gadu un sešu mēnešu reālu brīvības atņemšanu ar aizliegumu četrus gadus ieņemt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa amatu.
Cvetkovam valsts apsūdzības uzturētājs lūdza piespriest piecu gadu reālu cietumsodu, arī nosakot aizliegumu četrus gadus ieņemt attiecīgus amatus, savukārt Livanovičam prokurors lūdza piespriest piecu gadu brīvības atņemšanu bez papildu sodiem.
Tāpat Leja lūdza tiesu piedzīt 480 600 eiro solidāri no Meļko un Cvetkova, kā arī piemērot piespiedu ietekmēšanas līdzekli pret Livanoviča uzņēmumu "Energy Consulting" 608 000 eiro apmērā.
LETA ziņoja, ka saskaņā ar apsūdzību kukuļošana notikusi laika periodā no 2007.gada 1.augusta līdz 2010.gada 15.jūnijam. Kukulis dots par to, lai "Latvenergo" rīkotajā konkursā par Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) hidroagregātu Nr.4, 5, 7 rekonstrukciju par izdevīgāko tiktu atzīts uzņēmuma "Alstom Power Sweden AB" piedāvājums un lai ar šo uzņēmumu tiktu noslēgts valsts pasūtījuma līgums par iekārtu iegādi.
Prokuratūras skatījumā kukulis dots par to, lai minētā līguma izpildes laikā no "Latvenergo" amatpersonu puses tiktu izrādīta labvēlīga attieksme pret darbu izpildītāju un pieņemti šim uzņēmumam izdevīgi lēmumi. Kopējais kukuļu apmērs bijis 627 100 eiro jeb 440 728 lati.
Livanovičs apsūdzēts par kukuļdošanu pēc Krimināllikuma (KL) 323.panta 2.daļas, bet Meļko un viņa kādreizējais kolēģis Cvetkovs - par kukuļņemšanu pēc KL 320.panta 3.daļas.
Sniedzot liecības šajā lietā, 2013.gada novembrī bijušais "Latvenergo" prezidents Kārlis Miķelsons apgalvoja, ka, slēdzot līgumus ar starptautiskās enerģētikas kompānijas "Alstom" Zviedrijas atzaru, nav tikuši pārkāpti līgumu noslēgšanas kritēriji. Tāpat Miķelsons toreiz nemācēja atbildēt, kāpēc Zviedrijas "Alstom" bija vajadzīgs Livanoviča uzņēmums "Energy Consulting", ja reiz tam ir pārstāvis Latvijā - "Alstom Latvia". Savukārt, jautāts par konsultāciju līgumu starp abiem uzņēmumiem, Miķelsons tiesai liecināja, ka par līgumu esot uzzinājis pēc sava aresta.
Kā ziņots, tā dēvēto "Latvenergo" amatpersonu krimināllietu KNAB sāka 2010.gadā. Tā paša gada vasarā birojs veica vērienīgas kratīšanas un aizturēja vairākas amatpersonas, tostarp "Latvenergo" prezidentu Miķelsonu, viņa vietnieku Meļko.
