„Lielāka daļa aiziet varbūt uz veikalu tīkliem „Sky”, „Prisma”, mazākiem veikaliņiem arī, tur ir tādi veikaliņi, kas tikai Latvijas preci iepērk un arī strādājam ar viņiem,” saka Mārtiņš Bogušs
Ilūkstes novada zemnieku saimniecības “Apīņi” saimnieks. Brokoļus un ziedkāpostus Mārtņš audzē jau trešo gadu Saimniecība nav liela, vien septiņi hektāri kāpostlauku, kurus apstrādā viņš un viņa vecāki. Zemnieks stāsta, ka uz doto brīdi ražas realizācija nav apdraudēta, vienīgais, kas ir traucējis realizēt preci ierastā apjomā, ir nelabvēlīgie laika apstākļi
Rutas Ķipures saimniecība “Lukstiņmājas” ir vislielākā Rēzeknes novadā. Pašlaik ar dārzeņiem ir apstādīts vairāk par 50 hektāriem zemes. Izaudzētie sīpoli, kartupeļi, bietes, burkāni, tomāti un gurķi pārsvarā tiek realizēti pilsētas veikalos, novada izglītības iestādēs, ka arī tiek nodoti pārstrādei. Rita uzsver, ka situācija nav katastrofāla, taču arvien biežāk Latgales tirgū ienāk Rīgas dārzeņu bāzes, kas piedāvā Polijas produkciju par zemākām cenām, līdz ar to veidojot nopietnu konkurenci vietējiem zemniekiem. Lukstiņmāju saimniece stāsta, ka viņas piedāvāto kartupeļu cena 20 centi kilogramā nespēj konkurēt ar 13 centiem, ko par kartupeļiem prasa Rīgas firmas.
„Tagad ar to ienākošo preci, kas ir - grūtāk tikt iekšā, patīkami ar tādām firmām strādāt, kas atzīst savējo, jo mums ir tādas vietas konkursos, kur vietējo produkciju ņem no saviem zemniekiem, bet ir arī tur, kur mūs atstumj,” secina Ruta Ķipure.
Pagaidām Krievijas ekonomisku sankciju būtisku ietekmi Latgales zemnieki neizjūt un, neskatoties un konkurences pieaugumu, viņiem tomēr izdodas noturēties ieņemtajās nišās.
