Ar mēri saslimušo cūku dedzināšana netālu no mājām raisa cilvēku dusmas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Teju katrā Latgales novadā noteiktas īpašas vietas, kur izlikti konteineri beigto cūku un to orgānu savākšanai. Tāpat veidotas bedres, kur šī dedzināšana notiek, taču ne visur to atbalsta apkaimes iedzīvotāji.

Tā tas, piemēram, ir Daugavpils novada Salienas pagastā, kur cilvēki satraukušies par dūmiem un smakām. Tāpat ir bažas par apkārtējo vidi un drošību - proti, vai šie pasākumi neradīs draudus saimniecībām un slimība neienāks kūtīs.

Piemēram, Salienas kultūras nama zālē sapulce notiek pacilātos toņos. Iedzīvotāji ir nemierā, ka tieši viņu pagastā ierīkota mežacūku dedzinātava. „Vai tiešām visā Daugavpils novadā nebija citas vietas, kur to dedzinātavu ierīkot? Bet mums tagad ne uz mežu aiziet, nedz izpeldēties, nedz sēnes un ogas palasīt.” retoriski un pikti jautā kāda no vietējām iedzīvotājām.

Taču vietu, kur cūkas dedzināt, nebija viegli atrast. Pagaidām Salienā Āfrikas cūku mēris nav fiksēts, bet riska zona ir plaša, atzīst Daugavpils novada domes vadītāja Janīna Jalinska. „Nebija viegli atrast šo vietu, jo mēs dzīvojam viensētās, un mēs izvēlējāmies vietu, kur viensētas ir tālu mežā,” saka Jalinska.

Šobrīd Latgalē ir 12 konteineri, uz kurieni mednieki ved beigtās mežacūkas. Tāpat  vietas, kur paredzēts dedzināt beigtās mežacūkas, šobrīd izveidotas teju katrā Latgales novadā: Dagdas, Krāslavas, Aglonas, Daugavpils. Turklāt līdzīgi konteineri būs arī Preiļu un Riebiņu novados.

„Tas ir valstisks pasākums un ārkārtas situācija, ko mums pēc iespējas ātrāk vajadzētu stabilizēt. Te demokrātijas nevar būt. Ja mēs rīkojamies valstiskā līmenī, tad demokrātija ir jānoliek pie malas un jārīkojas. Tiesās jau par bezdarbību, nevis darbību,” uzsver Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales nodaļas vadītājs Antons Lazdāns.

Salienā pagājušajā nedēļā jau veikta pirmā mežacūku dedzināšana. Tās bija 12 cūkas un cūku orgāni. Trešdien plānots nākamais šāds dedzināšanas pasākums. Sajūtas nav labas, stāsta Inta, kuras viensēta ir viena no vistuvāk esošajām šai dedzinātavai. „(..) Dūmi un smaržas visas. (..) Kilometri pieci, seši [līdz dedzinātavai],” saka Inta.

Vietējā vara gan mudina valsti pirkt krematoriju. „Šobrīd, lai dabūtu nepieciešamo temperatūru, mēs dedzinām riepas, atkritumus un piesārņojam vidi. Ar malku dedzināt šīs cūkas… mēs to nevaram bez riepu palīdzības,” saka Jalinska.

Problēma tiks risināta: būs gan mobilās dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas iekārtas, gan 30 slēgta tipa konteineri to savākšanai, kā arī trīs specializēti transporta līdzekļi mežacūku līķu nogādāšanai sadedzināšanas vietās. To pēc Pārtikas un veterinārā dienesta lūguma sola Zemkopības ministrija.

Šo aktivitāšu īstenošanai nepieciešamie līdzekļi tikšot rasti, pārdalot tos no citām programmām. Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā līdz šim apstiprināts 26 mežacūkām un 19 mājas cūkām 11 piemājas saimniecībās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti