Latgalē pašvaldības aktivizējas Āfrikas cūku mēra izplatības mazināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Vārkavas novada dome līdz 15. jūlijam aicina zemniekus un medniekus parakstīt vēstuli ar lūgumu no 1.oktobra atļaut Vārkavas un vairākos apkaimes pagastos medības ar dzinējiem un suņiem. Pašvaldībās valda satraukums, ka mežacūkas, kuru medības šobrīd ierobežo Āfrikas cūku mēra karantīna, posta kartupeļus, graudaugu un zālāju laukus. Tikmēr Daugavpils novadā izveidota pat speciāla medību koordinācijas padome.

 

Nopostīti zālāji un šobrīd jau arī kartupeļu lauki ir apliecinājums mežacūku klātbūtnei cilvēku tuvumā. Mežacūkas dara savu darbu, bet zemnieki mēģina savu ražu glābt, stāsta Daugavpils novada Biķernieku pagasta lielzemnieks Aleksandrs Studeņikovs, kurš pats šogad pieredzējis mežacūku postījumus un to, kā no tām mēģina savus laukus pasargāt kaimiņi:

''Mežacūkas šogad tikpat nekaunīgas kā iepriekš, mēs paši vācām sienu un, kad ieradāmies to savelt ruļļos, cūkas jau bija visnotaļ plašā laukā veikušas savus rakumus. Tas nozīmē, nekur tās mežacūkas nav pazudušas, laikam apradušas ar to cūku mēri. Kaimiņi - kartupeļu audzētāji - daži savus laukus ierobežojuši ar celtniecības spīdīgajām lentām, kas atbaida mežacūkas, bet viens mazs zemnieks savu lauku aplicis pat ar divrindu dzeloņstiepli, laikam jau iepriekšējos gados cūkas ir krietni papostījušas viņa laukus.''

Mežacūkas ne tikai posta laukus, bet arī izplata bīstamo Āfrikas cūku mēri, tam apliecinājums abi šī gada saslimšanas gadījumi Dubnas pagastā un Ciblas novadā mājās cūkām, apliecina Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus, atzīstot, ka cūku mēris izplatās:

“Pēdējie divi mājas cūku saslimšanas gadījumi ir tieši saistīti ar mežacūkām, respektīvi, neievērojot biodrošības nosacījumus un izbarojot svaigi pļautu zāli mājas cūkām, ir notikusi inficēšana. Mežacūkas ir viens no primārajiem Āfrikas cūku mēra vīrusa pārnēsātājiem un praktiski šī vīrusa rezervuārs dabā.

Jā, ir skarti jauni pagasti. Šonedēļ ir atvesti jau 12 mežacūku paraugi, pagājušonedēļ 25, no tiem trīs ir pozitīvie gadījumi.''

Mežacūku populācija tomēr mežos mazinās, ir daudz kritušu cūku, tā situāciju vērtē Dienvidlatgales virsmežniecības inženieris medību jautājumos Viesturs Arbidāns.

''Provizoriskie dati ir tādi – blīvums ir 2-3 mežacūkas uz 1000 hektāriem. Tendence mežacūku krišanai ir ļoti aktīva,'' saka Arbidāns.

Lai kontrolētu situāciju ar postījumiem un mežacūku izplatību, piemēram, Daugavpils novadā nupat izveidota īpaša medību koordinācijas padome, to vada domes priekšsēdētāja Janīna Jalinska, pirmā sēde paredzēta jau nākamnedēļ. Paralēli, piemēram, Vārkavas novada dome līdz 15. jūlijam aicina zemniekus un medniekus parakstīt vēstuli ar lūgumu no 1.oktobra atļaut Vārkavas un vairākos apkaimes pagastos medības ar dzinējiem un suņiem. Ja pašvaldības rosās, tā ir zīme, ka sabiedrība sāk nopietnāk aizdomāties par Āfikas cūku mēri, kura izplatība tomēr, kā atzīst Viesturs Arbidāns, ir neizbēgama:

''Sabiedrība parāda, ka nav vienalga, kā situācija attīstās. Bet tā nav optimistiska – mēris ies uz priekšu, un tas ir visiem jāsaprot. Tā ir neapturama lieta un nav atkarīga no mums.''

Tāpēc šobrīd lielākā atbildība ir cūku audzētājiem - tām saimniecībām, kas tur cūkas un kurām ir jāievēro visi biodrošības noteikumi, lai tās neskartu slimība, pat ja blakus to pārnēsā mežacūkas, kuru kustību īpaši pierobežā ir grūti kontrolēt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti