Pirms 99 gadiem šajā laikā latgaliešu inteliģence un sabiedriskie darbinieki gatavojās Rēzeknē plānotajam Vitebskas guberņas latgaliešu apriņķu kongresam, kas pēc vecā kalendāra notika 1917. gada 26. un 27. aprīlī. Kongress bija pirmā demokrātiskā ievēlētā Vitebskas latviešu pārstāvju sanāksme, kurā tika nolemts, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un Latgalei ir jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem.
Pirmajā Latgales latviešu kongresā latgaliešu apriņķiem tika nolemts atdalīties no Vitebskas guberņas un pievienoties Vidzemes guberņai. Tomēr latgaliešu inteliģences pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc brīvības un pašnoteikšanās valodas, ticības un izglītības jautājumos.
Tā kā 1917. gada latgaliešu kongress ir nozīmīgs notikums ne tikai Latgales, bet arī visas Latvijas vēsturē, par godu tā simtgades atcerei biedrība „Latgalīši” un vietējā pašvaldība ir iecerējusi izveidot īpaši piemiņas vietu Rēzeknē, Atbrīvošanas alejā 61 – vietā, kur savulaik atradās kinoteātris ''Diāna'', kur savukārt tika rīkots pats kongress.
Idejas autors un biedrības „Latgalīši” pārstāvis Pēteris Keišs atklāja, ka piemiņas vietu veidos divu metu konkursa uzvarētāji.
„Sākums bija bēdīgs, iesniedza tikai divus darbus. Pagarinājām termiņu, un tā rezultātā ieguvām deviņus projektus,” pastāstīja Keišs.
Viņš atzina, ka šīs piemiņas vietas izveide būs liels ieguvums pilsētai, jo, iekārtojot piemiņas vietu, tiks uzlabota Kovšu ezera apkaimes infrastruktūra – labiekārtoti gājēju celiņi. Pats piemineklis tiks veltīts tiem latgaliešu sabiedriskajiem darbiniekiem, kas Latgales labā darījuši daudz, bet par kuriem tiek maz runāts. Papildus pieminekļa uzstādīšanai, Kovšu ezeram blakus esošajā senajā latgaļu pilskalnā, kur agrāk atradusies koka pils, 40 metrus augstā mastā plīvos Latvijas karogs.
Biedrības „Latgalīši” pārstāvja Pētera Keiša un Rēzeknes pilsētas pašvaldības idejai par nepieciešamību pēc piemiņas vietas Pirmā latgaliešu kongresa simtgades atcerei piekrīt arī vēstures zinātņu doktore un jaundibinātās biedrības „Latvijai simts” valdes priekšsēdētāja Genovefa Barkovska.
„Tas ir notikums, kas raksturīgs visai Latvijas vēsturei, visai Latvijas tautai, ne tikai latgaliešiem. Latgalieši, kas ir Latvijas tautas pamatsastāvdaļa, tika apvienoti ar savu dzimteni, ar savu Latviju. Tas ir ļoti nozīmīgs, man liekas, šodien mēs nenovērtējam šī kongresa nozīmi,” uzsvēra Barkovska.
Arī Daugauvpilī par godu Latvijas simtgadei tiek plānots vērienīgs monumentāls piemiņas komplekss.
„Tā nolēma visas nacionālos kultūru biedrības, kas ir Daugavpilī,” atklāja Genovefa Barkovska.
„Mēs bijām sanākuši pirms trīs gadiem un nolēmām, ka mēs varētu dāvināt tādu pieminekli, jo Daugavpilī pārsvarā ir Otrajam pasaules karam veltītie pieminekļi, kā arī dažām personībām – Pumpuram un Rainim. Tas arī viss. Tāda objekta, kur varētu tiešām svinēt valsts svētkus, vienkārši nolikt ziedus, tāda objekta nav,” sacīja Barkovska.
Idejas realizēšanai tika izveidota biedrība, izsludināts mākslinieku konkurss, kura rezultātā tika atrasts atbilstošākais variants Latvijas simtgades piemineklim. Genovefa Barkovska norādīja, ka pieminekļa devīze ir „Saules mūžu Latvijai”, tā kompleksā stilizēti tiks attēlota Daugavpilij raksturīgā ainava – divi Daugavas krasti un virs tiem saule.
Komplekss varētu būt ļoti dārgs, un tā izmaksas, iespējams, pat sasniegs sešu zīmju ciparu, tāpēc tā realizēšanai nepieciešams arī iedzīvotāju atbalsts. Tiek plānota ziedojumu vākšanas kampaņa, kurā iesaistīties aicināts ikviens.
