Viņš klāstīja, ka reemigrācijas priekšnoteikumi nav matemātisks vienādojums, un, lai gan ekonomiskā situācija ir svarīga, taču tas nav vienīgais faktors, svarīga ir arī drošības sajūta, ģimenes drošības sajūta, laba skola bērniem, „tas komplekss jautājums, [..] tas nav matemātisks vienādojums”.
Viņš arī skaidroja, ka arī reemgrācijas plāna veiksmi vai neveiksmi nevar mērīt tikai matemātiski, jo ir skaidrs, ka Latvijā neizdosies izveidot 90 000 jaunu labi apmaksātu darbavietu, lai atgrieztos visi peļņā aizbraukušie.
Lappuķe uzsvēra, ka ir jāstrādā ar tiem, kas vēlas atgriezties, jāpalīdz viņiem, jāsaprot, kādas ir viņu vajadzības, „jāstrādā ar cilvēkiem, nevis ar masu”.
Viņš arī norādīja, ka emigrācija ir dabisks process, emigrācijas nebija vien Padomju Savienībā, kad bija slēgtas robežas.
Turklāt pēdējā laikā aizbraukušo cilvēku pārsvars par tiem, kas atgriezušies, samazinās. Krīzes gados starpība starp aizbraukušajiem un atbraukušajiem sasniedza pat 40 000, bet tagad tie ir aptuveni 10 000, norādīja Lappuķe.
