Viņš uzsvēra, ka nav pieņemami, ka ir ģimenes, kas izvēlas bērnus kā ienākumu avotu, bet brīdī, kad viņus apseko sociālais darbinieks, bērnus uzpoš un rada ilūziju, ka viss ir kartībā, bet īstenībā šie bērni ir pabērna lomā.
Ministrs atzina, ka tas ir neērts temats, bet šādu situāciju veicina samērā lieli pabalsti par daudziem bērniem. Viņš norādīja, ka citās valstīs vairāk piešķir naudas šādu problēmu risināšanai, un viens no risinājumiem ir audžuģimenes, kuru pašlaik Latvijā nepietiek.
Ministrs norādīja, ka bērnu ievietošana bērnunamos nav labs risinājums, jo ir nepieciešama ģimenes vide, ko pierāda, piemēram, tas, ka cilvēki, kas strādā šādās institūcijās jau 25 gadus, ievērojuši, ka tagad bērnunamos nonāk jau šo institūciju bērnu bērni.
Ministrs arī atzina, ka sociālā dienesta darbiniekus nevar pielikt klāt pie katras ģimenes.
Arī traģiskajā gadījumā Dobelē, kur vecāki miruši, visticamāk, no narkotiku pārdozēšanas, dzīvoklī badā miris zīdainis, un vairākas dienas neviena nepieskatīti uzturējās vēl citi bērni, sociālais dienests ar šo ģimeni strādāja labi, pauda ministrs.
Taču viņš norādīja, ka arī sociālais dienests “nav visu varens”, piemēram, iespējas iekļūt dzīvesvietā ir ierobežotas, ir savlaicīgi jāpiesaka vizīte, jāsaskaņo.
Jau ziņots, ka kādā dzīvoklī Dobelē pēc vecāku nāves, iespējams, narkotiku pārdozēšanas dēļ četri mazi bērni nedēļu pavadīja aizslēgtā dzīvoklī pie atvērta loga. Jaunākais bērns – deviņus mēnešus veca meitenīte – no bada un atūdeņošanās mira.
