Ministru kabineta noteikumi paredz karantīnas un kontroles pasākumus gan zemniekiem, gan medniekiem Āfrikas cūku mēra draudu laikā. Apzinoties situācijas nopietnību, šonedēļ Talsu un Ventspils novada domēs tika sasauktas Civilās aizsardzības komiteju sēdes, lai izlemtu - kā rīkoties „X stundas” gadījumā. „Latgales kolēģi netiek galā ar to visu, un tad mēs braucam viņiem palīgā strādāt.
Tā , protams, ir pieredze, lai gatavotos "X stundai", ja nu tā pienāk arī Kurzemes pusē,” saka Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs Ivars Koloda.
PVD situāciju vērtē kā kritisku, zemnieki un mednieki nopietni neattiecas pret vīrusa ienākšanas riskiem Kurzemē. Arī mežacūku medību licences Kurzemes puses plašajos mežu masīvos netiek izmantotas pilnībā, lai arī meža cūku medības oficiāli atļautas visu gadu.
„Mans uzskats ir, ka licences ir pietiekami, jo arī pagājušajā sezonā mēs izsniedzām apmēram 7000 mežacūku licenču, no kuram nomedīti ir 4000. Visas netiek nomedītas,” rēķina Frīdenbergs.
Viens no kurzemnieku satraukuma iemesliem - tūrisma sezona, kuras laikā iebrauc viesi no vīrusa skartajām valstīm. Ar Āfrikas cūku mēri šobrīd cīnās gan kaimiņos Lietuvā, gan Polijā, bet tieši šo automašīnu rindas ir vērojamas Kurzemes pludmalēs, novada viesu mājās un lauku sētās.
„Ja Lietuvā rāda ziņas, pirmā ziņa ir par Ebola vīrusu un Āfrikas cūku mēri. Šobrīd viņi lemj, vai šī ir ekstrēma situācija, cilvēkiem plāno aizliegt iet mežā. Šobrīd mēs vairs nevaram dzīvot kā agrāk,” saka lietuviešu tūriste Ruta Kaminskaite.
Iespējamā Āfrikas mēra identificēšanas gadījumā Kurzemē nolemts atbrīvoties no kautķermeņiem, tos sadedzinot. Pašvaldībām jāsarūpē gan konteineri, gan malka šim nolūkam.
Pārtikas veterinārais dienests lūdz nelaist svešiniekus savās fermās un stingri nodalīt medību transportu, drēbes un trofejas no ikdienas priekšmetiem un telpām. Bet ogotājiem un sēņotājiem ziņot, ja mežā atrasts kāds miris dzīvnieks.
