Speciālisti atzīst – audžuģimenes dara divtik grūtu darbu, jo tajās nonāk bērni, kas jau cietuši no dažāda veida vardarbības.
Kuldīgā audžuģimenes, kurās aug šā novada bērni, jau ceturto reizi tika aicinātas uz Pateicības dienu.
Lai pateiktos par grūto darbu, audzinot bērnus, kas savās bioloģiskajās ģimenēs dažādu problēmu dēļ vairs dzīvot nevar, Kuldīgas novada bāriņtiesa aicināja audžuģimenes un aizbildņus uz Pateicības dienu. Uz savu reiz dzimto pusi bija atbraukuši bērni arī no citām Latvijas vietām, jo Kuldīgas novadā ir vien deviņas audžuģimenes, savukārt vajadzība pēc tām daudz lielāka.
„Tad, kad ir krīzes situācija un steidzīgi ir jārisina jautājums, kur palikt bērnam, tad, protams, ir labi, ka te ir audžuģimene, bet ir situācijas, kad esam atraduši otrā Latvijas malā... Madonā, Gulbenes pusē ir mūsu bērniņi,” stāsta Kuldīgas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja Inta Sūna.
Uzrunātās audžumammas atzina - lai palielinātos audžuģimeņu skaits, jābūt uzlabojumiem vairākās jomās. Piemēram, pašvaldības audžuģimenēm par saviem bērniem maksā atšķirīgu summu atkarībā no savas rocības. Bet vienā ģimenē nereti nonāk bērni no dažādām pašvaldībām.
Audžumamma no Kuldīgas novada Birtuta Kristapure saka: „Pie galda jau visi sēž kopā, mēs nevaram vienam bērnam dot pankūkas, otram rupjmaizi”.
„Ja tās būtu profesionālas audžuģimenes, tad viņiem tas ietu darba stāžā, bet šobrīd, ja paņema mazu bērniņu ģimenē, mēs jau nevaram iet uz darbu, bet darba stāžā tas neiet diemžēl, bet darbs tas ir,” saka Sūna.
Valdībā ar savu koncepciju, kā uzlabot situāciju šai jomā, vērsusies profesionālo audžuģimeņu apvienība „Terēze”. Tās vadītāja Ārija Martukāne uzsver, ka audžuģimeņu trūkst visā Latvijā. Pašlaik tās ir 594, kurās ievietoti 1260 bērni, bet ārpusģimenes audzināšanā dažādās institūcijās joprojām ir ap 2000 bērnu. Pēdējos piecus gadus šo ģimeņu skaits ir nemainīgs. Ik gadu tiekot apmācītas līdz pat 80 ģimenēm, tomēr tikpat arī atsakās no šī darba.
