Pedagogi atzīst, lai arī tas nav nācies viegli - daudzas lietas konkrētajās skolās jau ir ieviestas un pēc tām strādā.
“Lai mācītos kopā ar jauniešiem, redzēt pasauli ar viņu acīm, kā neatdalīt priekšmetus vienu no otra, kā viņus savienot, tā ir tā jaunā kompetenču pieeja, kas valstī vēl nāk, mēs jau mēģinām par to domāt,” atzīst Kuldīgas novada pašvaldības Izglītības nodaļas speciāliste Lilita Mačtama.
Šādu skolotāju viedokļu un labās prakses piemēru domu apmaiņu novados rīko Neatkarīgās izglītības biedrība, kas izveidota nesen. Viņu mērķis ir nevis kritizēt trūkumus, bet izcelt labās prakses piemērus un tos apkopot. Lai arī biedrības pārstāvji ir strādājuši dažādās darba grupās pie reformām izglītībā, viņi atzīst, lai attīstītos veiksmīgi, reformām pietrūcis ilgtspējas.
“Viena reforma seko otrai un tad, kad tā otrā seko, tad tās pirmās rezultāti tiek kaut kur aizmirsti ar domu, ka šīm reformām jābūt jēgpilnām. Ne tikai ministrijas, bet profesionāļu viedoklis jāņem vērā, mēs gribējām būt sadzirdēti, tāpēc izveidojām biedrību,” stāsta Neatkarībās izglītības biedrības valdes locekle Zanda Rubene.
Šādas domu apmaiņas jau notikušas Limbažos, Rūjienā, Aizkrauklē, arī latviešu skolā Stokholmā. Biedrības pārstāvji atzīst, ka apkopotās idejas un skolotāju priekšlikumi nonāks Izglītības un zinātnes ministrijā, lai tie tiktu izmantoti arī izglītības nozares pilnveidošanā.
