Jautāts par iespējamiem domstarpību jautājumiem valdības veidošanā, Kučinskis atklāja, ka "jūtīgie jautājumi" pārrunāti jau pašā valdības veidošanas sākumā. "Jo mēs sapratām, ja mēs tur [jūtīgajos jautājumos] nevaram vienoties, tad būs grūti," stāstīja Kučinskis.
Pēc Kučinska sacītā, pēc šīm sarunām viņš par politiķu pārrunāto nekādu informāciju nesniedza un "aizgāja ne tāda gluži informācija" par mācību procesu latviešu valodā.
"Tātad latviešu valoda, 2018. gads, no 1. klases. Mēs ļoti respektējam, tā ir Nacionālās apvienības [prasība], tie ir viņu vēlētāji, kas arī prasa 2018. gadā. Mana, mūsu atbilde toreiz bija – piekrītam virzībai, bet, piedodiet, 2018.gadā tas nav reāli vienkārši. Tas būs milzīgs skandāls. Mēs tam vēl neesam gatavi," atzina Kučinskis.
Politiķis norādīja, ka šajā jautājumā var "pastiprināt virzību, pieņemam kādus jaunus pasākumus". "Jo šodien mēs runājam par Integrācijas fonda milzīgo naudu, kas ir ieguldīta un kur ir rezultāts. Mēs skatāmies, kā iet. Bet šobrīd pilnīgi atklāti 2018. gadu mēs ierakstīt nevaram. Nacionālā apvienība paliek pie sava (..)," sacīja Kučinskis.
Kučinskis gan norādīja, ka Nacionālā apvienība ar izpratni izturas pret viņa nostāju un šajā jautājumā ir panākts kompromiss.
Kā zināms, jau desmit gadus valsts un pašvaldību finansētajās mazākumtautību izglītības iestādēs 10.-12.klasēs 60% mācību satura tiek apgūts latviešu valodā, bet 40% mazākumtautību valodā. Pāreja bija pakāpeniska.
Eksprezidents Valdis Zatlers "krievu skolu aiztikšanu" iepriekš minēja kā vienu no trim kļūdām, ko Latvija pieļāvusi krievvalodīgo jautājumā.
