Kriminālprocesa likumā šobrīd paredzēta norma, ka lēmumā par krimināllietas nodošanu tiesai norādītos rakstveida pierādījumus un dokumentus tiesas sēdē pārbauda, ja kāds no procesa dalībniekiem piesaka šādu lūgumu. Tas gan nekā nav jāmotivē, tāpēc nereti šāda iespēja tiek izmantota ļaunprātīgi, uzskata Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Andrejs Judins (Vienotība).
Otrdien Juridiskās komisijas sēdē Judins aizstāvēja savu kārtējo reizi iesniegto priekšlikumu, kas paredz – šādam lūgumam būtu jābūt motivētam. Ja komisija šo priekšlikumu atbalstītu, jau ceturtdien par to būtu jābalso arī Saeimai. Tomēr pirmdienas vakarā koalīcijā pret šiem grozījumiem kategoriski iebilda ZZS. „Neatkarīgā Rīta Avīze” pirmdien ieceri jau bija nodēvējusi par kārtējo Lembergam veltīto likumprojektu, jo normu, kuru iecerēts grozīt, viņš tiesas sēdē nereti izmanto, lai prasītu kādu dokumentu nolasīšanu.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis gan apgalvoja, ka viņu iebildumi neesot saistīti ar apvienības premjera kandidāta krimināllietu: „Nu jā, jūs jau zināt, par visu, kas saistās ar tiesu likumiem, skatās uz ZZS caur lupu, kā tik kaut kas tur nav dīvains. Bet šoreiz mēs atbalstām šo aproču ieviešanu un tas ir steidzamības kārtā. Bet, tā kā ienāca otrais jautājums par pierādījuma jomu un mums ir maz un pretrunīga informācija, kā šo jautājumu vērtē citi tieslietu sistēmas cilvēki, ir ziņas, ka Tieslietu ministrija neatbalsta; mūsu uzdevums šo informāciju papildus ievākt.”
Savukārt Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks (Nacionālā apvienība) pēc koalīcijas padomes sēdes pauda atbalstu grozījumiem: „Es gribētu teikt, ka Tieslietu ministrija pildījusi savu funkciju norādīt uz riskiem, ko rada šie grozījumi, ņemot vērā, ka tie iziet ārpus parastas prakse. Bet šīs priekšlikums neapšaubāmi saīsinās tiesvedības procesus, kas ir viena no Tieslietu ministrijas prioritātēm, un, skatoties politiski, noliekot malā juridiskas bažas par riskiem, politiski šī iecere ir atbalstāma.”
Brigmanis jau pēc koalīcijas bija pārliecināts, ka grozījumi tiks vismaz par nedēļu atlikti. Dienu vēlāk Juridiskās komisijas sēdes iznākums patiešām bija tāds.
Iebildumus pret šo priekšlikumu pauda gan Tieslietu ministrijas, gan advokātu un tiesnešu pārstāvji, bet atbalstoša bija prokuratūra.
Juridiskās komisijas vadītāju Ilmu Čepāni (Vienotība) gan sadusmoja tas, ka pirms vairākiem mēnešiem, kad par šo priekšlikumu runāts pirmo reizi, ministrija solījusi piedāvāt tai pieņemamāku redakciju, taču tas neesot noticis.
Tieslietu ministrija apsolīja konkrētu redakciju iesniegt nākamnedēļ, kam komisija piekrita. Līdz ar to Saeimas darba kārtībā likumprojekts nonāks tikai pēc vēlēšanām.
