Arī politologs Juris Rozenvalds LTV „Rīta Panorāmai” atzina, ka notikumi ap 12. Saeimas vēlēšanām – gan balsu pirkšanas skandāls, gan deputāta Jāņa Junkura mandāta nolikšana, tā ļaujot iekļūt Saeimā neievēlētajai „Vienotības” līderei Solvitai Āboltiņai, nav pārsteigums, lai arī nav nekas iepriecinošs.
Saeima atspoguļo sabiedrības politisko kultūru, norādīja Rozenvalds.
Vēlētāji parādīja, par ko domā un kā veidojas Latvijas sabiedrība, cik nopietni vēlētāji izturas pret Saeimu, piekrita Kreituse.
Viņa arī pauda, ka līdz šim Saeima bija vieta, kurā nevar tikt „par blatu”, ir jābūt ievēlētam, bet tagad Āboltiņas gadījums pierādījis, ka tā tas nav, jo Junkurs, noliekot mandātu, rīkojās kā džentelmenis, kurš palaidis dāmu pa priekšu tramvajā, bet pats palicis stāvot un salstot pieturā.
Politikā tā nevajadzētu būt, bet šis gadījums pierādījis, ka Latvijā veidojas politiskie spēki, kuri neuzklausa vēlētāju, secināja Kreituse.
Viņa arī sprieda, ka Latvijā partijām ir viena nelaime – trīs Saeimas sasaukumi, un partijas vairs nav, kā tas notika ar Tautas partiju, „Latvijas ceļu”. Redzēs, vai „Vienotība” to izturēs, bet tas, ka partijā notiek diskusijas, ir tikai normāli, norādīja Kreituse.
Viņa gan uzsvēra, ka ir svarīgi, par ko partija diskutē, vai cīnās par varu vai par to, lai vēlētājiem būtu labāk, „kam labāk - man partijā vai vēlētājam no tā, ka mēs, partija, darbojamies”.
Tikmēr Rozenvalds uzsvēra - Saeimas vēlēšanas parādīja, ka partijas, kas pretendē uz varu, cīnās nevis "par", bet "pret". To parādīja priekšvēlēšanu kampaņa, kuras laikā politiķi brīdināja, ka „tūlīt nonāksim lāča ķepās, ja nenobalsos par viņiem”. Bet kopumā šajās vēlēšanās „Vienotība” zaudēja, jo notika politisko spēku pārgrupēšanās un lielāku ietekmi ieguva Nacionālā apvienība.
Tikmēr krievvalodīgie nobalsojot parādīja, ka nav gribējuši radikālus spēkus, kas Latvijai ir būtiski. „Ceru, ka Latvijas politiķi būs spējīgi to novērtēt,” pauda Rozenvalds.
