Leģionāru pieminētāji Rīgā pie Brīvības pieminekļa sestdien, 16. martā, centās pārtraukt „Apvienības pret nacismu" piketu. Tā sauktie antifašisti pa skaļruņiem leģionārus apvainoja kara noziegumos un skaļi spēlēja Sarkanās armijas dziesmas. Vairākus nekārtību cēlājus policija aizturēja. Uzskatot, ka šādu piketu antifašistiem nedrīkstēja ļaut rīkot, Nacionālās apvienības (NA) politiķi, pūlī noturot apspriedi, izlemj prasīt iekšlietu ministra demisiju.
16.marta rīta pirmie pie Brīvības pieminekļa sāk rosīties antifašisti. Laukuma malā viņi uzstāda no koka latām taisītu stilizētu koncentrācijas nometnes žogu. Tā drātīs iekar lielformāta fotogrāfijas, kurās redzami nacistu armijas noziegumi.
Antifašisti pirmie dodas pie Brīvības pieminekļa, lai noliktu „sēru" vainagu nacisma upuru piemiņai.
Kādam kungam tas nepatīk. Viņš angļu un krievu valodā prasa, kāpēc šādus vainagus neliek Vācijā, kur noslaktēts daudz vairāk ebreju. Viens no „Apvienības pret nacismu" ārzemju viesiem atbild, ka Vācijā ciena holokausta upurus:
Berlīnē un Vācijā valdība cīnās pret tiem, kas mēģina slavināt nacismu. Latvijā valdošajā koalīcijā jums ir partija, Dzintara partija, kas organizē un atbalsta šo notikumu, jums ir prezidents Bērziņš, kurš atbalsts šos notikumus, Latvijā jūs pārrakstāt vēsturi."
Doma baznīcā ir pilnas visas solu rindas, cilvēki stāv kājās, lai pieminētu hitleriskās Vācijas armijas rindās mobilizētos latviešu leģionārus. Daudzi gājiena sākumu gaida ārā.
Pēc dievkalpojumu, ap plkst. 11.00 pirmie aizsoļo jaunieši ar karogiem rokās. Viņi pie Brīvības pieminekļa veidos aleju. Pēc tam policistu veidotā koridorā gājienā dodas simtiem cilvēku ar ziediem.
„Apvienības pret nacismu" aktīvisti pie brīvības pieminekļa skaļi atskaņo Padomju armijas maršus un uzskaita vācu armijas nošauto skaitu. Tas daudzus puķu licējus izved no pacietības. "Neatkarīgās Rīta Avīzes" žurnāliste Elita Veidemane prasa policistam uzrādīt atļauju, ka antifašisti drīkst rīkot tik skaļu mītiņu. Daži aktīvisti papūlas izraut skaļruņiem vadus, bet policisti viņus savāc.
Vairāki Nacionālās apvienības deputāti sāk raustīt metāla barjeras, kas leģionāru pieminētājus nošķir no antifašistiem. Politiķi mēģina noraut fotogrāfijas. Kāds specvienības "Alfa" kaujinieks, uzzinot, ka satvēris aiz paduses Saeimas deputātu Jāni Dombravu, apmulst un palaiž viņu vaļā.
Pūlī noturot īsu apspriedi, nacionāļi nolemj prasīt iekšlietu ministra Riharda Kozlovska demisiju. „Es domāju, ka Nacionālā apvienība pirmdien prasīs iekšlietu ministra demisiju. Iemesls tam - pieļaut šādu pasākumu," pauž Saeimas deputāts Einārs Cilinskis.
Neapmierinātību ar policijas palīdzēšanu leģionāru pretiniekiem izkliedza daudzi klātesošie.
Krievi izšāva visus virsniekus, kas izcīnīja Latvijas neatkarību, bet viņi [policisti] aizstāv utainos, kas te bļaustās," pauž kāds kungs, kurš 16.gados brīvprātīgi iestājās Latviešu leģionā.
Pie Brīvības pieminekļa policija aizturēja četrus cilvēkus, tostarp kādu sievieti par sēru lentītes noraušanu, stāsta Rīgas reģiona policijas priekšnieks Andrejs Grišins.
„Diemžēl leģionāru atbalstītāji centās traucēt sapulces sanāksmi, bet mums izdevās nepieļaut savstarpējus kautiņus, un cilvēki tika aizturēti par nepakļaušanos likumīgām policijas darbinieku prasībām," tā Grišins.
Policija min, ka visas atļaujas bija saņemtas, tādēļ nebija iemesla kādu no pasākumiem apturēt.
