Bataljonus Baltijā un Polijā nepieciešamības gadījumā atbalstīs ap 40 000 karavīru lielie NATO ātrās reaģēšanas spēki. Latvijā kaujas grupu vadīs Kanāda, un tajā būs vairāk nekā 400 Kanādas karavīru.
Plānots, ka viņi sāks ierasties nākamgad pavasarī un līdz rudenim viss būs gatavībā.
Minēto gatavība dislocēt Latvijā savus karavīrus parāda NATO spēku, solidaritāti un vienotību, jo šeit ir transatlantiskā saikne, Balkānu valsts, Dienvideiropas valsts un arī Polija, intervijā LTV raidījumā “Panorāma” norāda aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (Zaļo un zemnieku savienība).
Turklāt viņš pieļauj, ka vēl kāda no NATO valstīm varēs pieteikt savu dalību.
Šo valstu vienības ieradīsies dažādos laikos – jau pēc Jaunā gada ieradīsies Kanādas instruktori un virsnieki.
Vēl bez šiem bataljoniem Latvijā uzturēsies arī citi NATO karavīri, piedaloties regulārās mācībās. Paredzams, ka līdz ar šo iniciatīvu NATO attīstīs arī aizsardzību pret kiberdraudiem, proti, uzbrukumiem internetā.
Starptautisko spēku uzņemšanu neietekmēšot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandiera maiņa. Ministrs gan labprāt redzētu Raimondu Graubi turpinām pildīt NBS komandiera pienākumus, taču akceptē un ciena viņa lēmumu.
Bažas par Baltijas drošību sākas pēc Krievijas īstenotās Krimas aneksijas - pussala pieder Ukrainai. Pēcāk Krieviju atbalstoši kaujinieki sāka pārņemt plašas teritorijas Ukrainas austrumos līdz sastapās ar Ukrainas armijas pretestību. Pašlaik tiek lēsts, ka karā Ukrainas austrumos dzīvības zaudējuši teju 10 000 cilvēku.