Ar slaveno dziesmu par laimi šodien sākās izglītības darbinieku arodbiedrības kongress. Skolotāju ikdiena gan ir rūpju pilna un galvenokārt tas saistīts ar cīņu par finansējumu un profesijas prestižu. Tikai 7% procenti skolotāju Latvijā ir jaunāki par 30 gadiem. Esošo skolotāju skaits ik gadu samazinās, jauni vietā nenāk. Trūkstošo 500 vakanču vietā gadā aizpildīt izdodas vien 150.
„Laikam, ka nav pedagogs tik labi apmaksāts, - nē, bet nav novērtēts, līdz ar to prestižs ir zemāks un līdz ar to arī ne tikai sabiedrības, bet arī bērnu attieksme pret pedagogu ir cita. Mums jāceļ prestižs un cieņa pret skolotāju šo profesiju kā tādu,” uzskata Vārkavas vidusskolas angļu valodas skolotāja Valentīna Semjirska.
Prestižu, pēc skolotāju domām, nevar garantēt tikai pašu pedagogu darba pašaizliedzība un misijas apziņa. Jābūt arī finansiālajai motivācijai. Nesen izstrādātā skolotāju atalgojumu reforma gan izpelnījusies kritiku, ko izteica arī LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško:
„Ja mēs gribam tālāk attīstīties, nepieciešama nauda. Līdz ar to tas ir aktuāls jautājums, un pašlaik tas ir kā karstais kartupelis – šis jaunais finansēšanas modelis, ko mēs pašlaik nesaskaņojam, jo redzam, ka ļoti lielai daļai pedagogu darba apstākļi un atalgojums nevis uzlabojas, bet pasliktinās un, protams, tad reformai nav jēgas.”
Galvenie skolotāju iebildumi saistīti ar to, ka atalgojuma reforma neattiecas uz pirmsskolas izglītības iestādēm. Tādējādi, ja reforma tiktu īstenota pašreizējā formā, bērnudārzu audzinātāji aizvien saņemtu mazāk. Arodbiedrība piedāvā to pilnveidot un ieviest vēlāk - no 2016. gada 1. septembra. Izglītības ministre Mārīte Seile gan uzsver – šādā gadījumā naudu vajadzētu vairāk par ik gadu nepieciešamajiem 30 miljoniem eiro:
„Ja kopējais lēmums ir, ka nevirzāmies ar reformu, kas sakārto tikai vispārējās izglītības iestādes, bet arī sākumsskolas, mēs, visticamāk, šajā brīdī nevarēsim pavirzīties nekur. Attiecībā uz tiem skolotājiem, kas varētu būt zaudētāji – atbilde ir vienkārša. Mums vajadzēs vairāk naudas.”
Vai situācijā, kad valsts budžetam atkal ir nepieciešama konsolidācija, izdosies panākt šādu vienošanos, būs skaidrs pēc divām nedēļām. Skolotāji šobrīd streiku nesola. Pilnībā no šādas iespējas viņi gan neatsakās.
Par Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāju kongresā ievēlēta bijusī Saeimas deputāte Inga Vanaga. Par līdzšinējo LIZDA vadītāju Ingrīdu Mikiško nobalsoja 92 delegāti, bet par Vanagu - 162.
Savukārt par LIZDA priekšsēdētāja vietnieku ievēlēts Edgars Grigorjevs, kurš iepriekš bija arodbiedrības sabiedrisko attiecību speciālists.