Tas noveda pie situācijas, ka darbinieki vasaras dienās spiesti strādāt pārkarsētās telpās.
Tagad Finanšu ministrija vērsusies valdībā ar lūgumu piešķirt naudu situācijas uzlabošanai.
Kā ziņojumā valdībai norāda ēkas apsaimniekotājs „Valsts nekustamie īpašumi”, būvprojektu savulaik izstrādāja pēc valdības lēmumiem un saskaņoja arī ar Iekšlietu ministriju. Taču tagad jāsecina, ka bez gaisa kondicionēšanas sistēmas 1. un 4.korpusā tomēr nevar iztikt. „Tas arī bija tas, ko mēs jau sākumā bijām uzdevuši izdarīt, lai šīs temperatūras kabinetos būtu tādas, kādām tām ir jābūt. (..) Problēma ir tā, ka kabinetos nav kondicionētāju. Ir ēkas daļas, kuras ir stiklotas, līdz ar to šis saules starojums iedarbojas pastiprināti un saules apgaismotajā pusē saules iedarbība vispār ir ļoti, ļoti liela,” sacīja Rīgas reģiona Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne.
Stikloto Iekšlietu ministrijas ēku kompleksu iepretim simtgadīgajam Čiekurkalna ūdenstornim pabeidza 2007.gadā, un tas izmaksāja 53 miljonus latu. Uz jaunajām telpām pārcēlās gan ministrija, gan Valsts policija un citas iekšlietu struktūras. Pašlaik, kad ārā ir plus 10 grādu, telpu pārkaršana nešķiet pārāk aktuāls jautājums, bet vasaras mēnešos tā kļūst par pamatīgu problēmu.
„Lūk, 4.korpuss – te arī var redzēt [pie ārsienas], kur papildu kondicionieri ir likti virsū,” stāsta Nodrošinājuma valsts aģentūras Nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Jānis Ungurs, izrādot Valsts policijas apdzīvoto korpusu Čiekurkalna kompleksā, kas celtniecības laikā palika bez kondicionēšanas sistēmas un kur dažviet vasaras saulē gaiss mēdz sakarst līdz 30 grādiem. Caur lielajiem logiem uzsilst arī konferenču zāles.
„Ir uzstādītas žalūzijas, kas vienkārši vienmēr ir ciet. Tas ir viens neliels risinājums, kā esam cīnījušies, lai tas siltums nenāk,” saka Ungurs.
Šāda cīņa turpinās jau kopš ievākšanās jaunajā ēku kompleksā pirms septiņiem gadiem. Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas poliklīnikas korpusos gaisa dzesēšanas sistēmas neierīkoja.
Ēkas saimnieks „Valsts nekustamie īpašumi” skaidro, ka tolaik pati ministrija projektu saskaņojusi. Jānis Ungurs gan norāda – tik specifiski jautājumi drīzāk būtu saimnieka, nevis pasūtītāja pārziņā. Vienu atbildīgo tagad atrast grūti.
„Projekta izstrādātājs jau bija „Valsts nekustamie īpašumi”, viņiem bija uzņēmējs, kas nodarbojās ar projekta izstrādi. Tika doti visi šie priekšlikumi… Grūti pateikt, kurš cilvēks ir pateicis, ka vajag [kondicionēšanas sistēmu], un kurš ir pateicis, ka nevajadzētu,” sacīja Ungurs.
Lai vai kā, praksē izrādījies, ka bez gaisa kondicionēšanas sistēmas jaunajās telpās tomēr nevar iztikt, un tagad „Valsts nekustamie īpašumi” pēc daudzkārtējiem ministrijas aicinājumiem to apņēmušies labot.
„Ļoti bieži jau gadās tā, ka plānojam, domājot par to labāko, bet dzīvē, kad ar to saskaras, ir pavisam savādāk,” atzīst VNĪ Komunikācijas daļas vadītāja Jolanta Grāmatniece.
Gaisa dzesēšanas sistēmas ierīkošana tagad izmaksās vairāk nekā 3,2 miljonus eiro. VNĪ to atvēlēs no sava budžeta, bet Iekšlietu ministrijai nauda pakāpeniski būs jāatdod 11 gadu laikā.
„Turpmāk šos kapitālieguldījumus plānots segt, ietverot tos nomas maksas apmērā pēc būvdarbu pabeigšanas. Tajā tiks iekļautas arī sistēmas apsaimniekošanas un, protams, elektrības patēriņa izmaksas,” skaidro VNĪ pārstāve.
Lēmumu kondicionēšanas sistēmu tomēr ierīkot atzinīgi vērtē arī darba tiesību uzraugi, kas pērn pēc 125 policijas darbinieku iesnieguma veica pārbaudes un atzina, ka situācija ir nepieņemama.
Rīgas reģiona Valsts darba inspekcijas vadītāja Baiba Puķukalne norāda: „Tas arī ir tas, ko mēs bijām lūguši un uzdevuši par pienākumu izdarīt – ierīkot šos kondicionierus, lai temperatūras kabinetos būtu tādas, kādām tām jābūt, lai nebūtu pārsniegta šī [noteikumos pieļaujamā] robeža.”
Iekšlietu ministrijas ēku kompleksu cēla „Skonto Būve”, bet par telpu gaisa dzesēšanas iekārtu uzstādīšanu tiks sludināts atsevišķs iepirkums. Darbus plānots pabeigt 2016.gada rudenī.
