Biroja vadītājs Pēteris Druķis informēja, ka šajās vietās nav droša konstrukciju nestspēja, kā arī konstatēta patvaļīga būvniecība. Abu ēku saimniekiem augusta laikā jāiesniedz konkrēti pierādījumi par pasākumiem drošības uzlabošanai. Ja tas netiks darīts, šīs vietas nāksies slēgt.
Ēku saimniekiem būs jāpieaicina sertificētu būvfirmu speciālistus, kas veiks nedēļas apsekošanu, pētot stiprību, materiālu atbilstību, kvalitāti, dokumentāciju.
"Palladium" ēkā nav labotas konstrukcijas, sienas - smagā stāvoklī
Būvinspektors Inesis Grūbe, kurš pārbaudīja „Palladium” ēku, Latvijas Radio pastāstīja, ka problēmas ēkā atklātas salīdzinoši nesen. Tajā veikts kosmētiskais remonts, bet nav labotas konstrukcijas.
„Sienas ir ļoti smagā stāvoklī, ir sienu defekti un būvkonstrukciju defekti. Arī atsevišķās jumta konstrukcijas ir ļoti bēdīgā stāvoklī – ir lūzušas, plīsušas, trupējušas. Atsevišķās vietās konstrukcijas nobalstītas ar nepiemērotiem dēlīšiem, lai vienkārši neiegāztos konstrukcija iekšā,” atklāj Grūbe.
Iekštelpu dizainu veidojot, izmantoti melni, auduma iekārtie griesti, kas izveidoti maisveidīgi. Virs tiem ir strādājuši būvnieki, un būvgruži sakrituši šajos maisos. „Bet audums tiem griestiem turās…tas ir vienkārši pieskavots. Līdz ar to virs mūsu galvām ir nezināma svara būvmateriālu atkritumi, kas var uzkrist uz galvas,” stāsta būvinspektors.
Tikmēr koncertzāles "Palladium" direktore Linda Andersone informē, ka izskanējusī informācija, ka "Palladium" koncertzālē uzturēties ir nedroši, nav pamatota.
No biroja uzdotā daļa darbu bija iekļauti plānoto darbu sarakstā, savukārt pārējo nepieciešamība tiks rūpīgi izvērtēta un sekos nepieciešamās darbības. Kā pirmā plānota koncertzāles ēkas tehniskā izpēte, kam saskaņā ar biroja uzdoto jāizdara divu mēnešu laikā.
"Darbi, kas atzinumā minēti kā neatļauta būvniecība, ir darbi, kas norit pie esošo skatuves konstrukciju apsekošanas un papildus nostiprināšanas saskaņā ar izstrādātu tehnisko projektu," klāsta Andersone un piebilst, ka būvniecības atļauja netika izņemta, jo veicamie darbi ir uzlabojumi, kas neattiecas uz ēkas būvkonstrukcijām.
Šobrīd koncertzāle nav atvērta publiskam apmeklējumam, jo tiek veikta tehniskā apkope. Plānotos darbus paredzēts pabeigt 1. septembrī. Koncertzāle darbību plāno atsākt 18. septembrī.
Pārmetumi "Rimi" par neapdzīvotām telpām
Savukārt ēka Lomonosova ielā 6 pieder SIA "Latomar", un tajā atrodas veikals "Rimi", īpašnieka birojs, aptieka un vēl kāds veikals. "Latomar" birojā Latvijas Radio norādīja, ka abi valdes locekļi ir atvaļinājumā, tāpēc jelkādus komentārus uzņēmums sniegs tikai pēc 10.augusta.
Savukārt SIA " Rimi Latvia" sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite Latvijas Radio teica, ka uzņēmums bijis nepatīkami pārsteigts par šādu paziņojumu. "Rimi" sazinājās ar BKVB un guva apliecinājumu, ka ēkas daļa, kurā atrodas lielveikals, esot droša.
"'Rimi" rīcībā esošā informācija liecina, ka pārmetumi ir par cita veikala telpām ēkā, kuras šobrīd neesot apdzīvotas, un mājas īpašnieks šobrīd aktīvi strādā, lai problēmas novērstu, sacīja Bite.
Birojs konstatējis trīs objektus, kas apdraud cilvēku drošību. To starpā ir arī Rīgas cirks, par kura problēmām ar konstrukcijām ziņots jau iepriekš.
Pārbaudes rezultāti: tikai 15% ēku pilnībā atbilst drošības prasībām
Kopumā Būvniecības valsts kontroles birojs šā gada pirmajos sešos mēnešos pārbaudījis gandrīz 600 publisko ēku un konstatējis, ka tikai 15% no visām apsekotajām valsts, pašvaldību un privātajām ēkām pilnībā atbilst visām drošības prasībām.
Visbiežāk atklāti pārkāpumi saistīti ar ēkas ugunsdrošību; tie atklāti galvenokārt viesnīcās un gandrīz pusē gadījumu arī tirdzniecības centros. Otrs biežākais pārkāpumu veids ir ēku nestspējas un vides pieejamības prasību neievērošana.
Ēkas, kurās konstatēti būtiski pārkāpumi, ir salīdzinoši vecas un ilgstoši nav pienācīgi uzturētas. Savukārt katra otrā no ēkām, kas atzītas par pilnībā drošām, ietilpst vecuma grupā no 5 līdz 50 gadiem. Gandrīz puse jeb 46 % no teicamā stāvoklī esošajām ēkām ir tirdzniecības centri, bet gandrīz ceturtdaļa jeb 23 % - ārstniecības un veselības iestādes, informēja Druķis.
Viņš gan minēja arī pozitīvus piemērus – kultūras pili “Ziemeļblāzma”, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri un sporta un izklaides kompleksu “Ķīpsala”.”
Ņemot vērā, ka šis bija Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku gads, BVKB jau pārbaudījis galvenās kultūras un atpūtas vietas, kurās norisinājās svētku galvenie pasākumi. Visi šie objekti atzīti par drošiem.
Kopumā šogad plānojis pārbaudīt 2000 publisko ēku visā Latvijā, īpašu uzmanību otrajā pusgadā pievēršot izglītības iestādēm, viesnīcām un birojiem.
„Braucot pa Rīgu un skatoties uz apkārtējām ēkām, es personīgi redzu ļoti daudz bīstamus objektus. Bet kad plānošanas daļa iedalīs man konkrētus objektus, mēs tos apsekosim,” teic būvinspektors Grūbe.
Sākot ar jūliju, birojs sācis īstenot vēl vienas funkciju - būvdarbu kontroli. Tas nozīmē, ka visos jaunajos būvniecības objektos birojs būs klāt, sākot no būvprojekta apstiprināšanas līdz pat gatavās ēkas pieņemšanai ekspluatācijā.
