Šādu ideju sākotnēji iniciēja koalīcijā esošās Nacionālās apvienības pārstāvji. Vienlaikus komisija neatbalstīja ieceri, ka Saeimai būtu jāapstiprina arī valdības izstrādātais bēgļu uzņemšanas plāns.
Grozījumu mērķis ir, lai par bēgļu uzņemšanas mehānismu lemtu visa Saeima, nevis tikai Eiropas lietu komisija, kā tas bija līdz šim, par atbalstītā priekšlikuma redakciju un tā būtību stāsta Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (Nacionālā apvienība).
Komisijas atbalstītā grozījumu redakcija nosaka: “Jautājumos, kas attiecas uz patvēruma meklētāju uzņemšanu Latvijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, patvēruma meklētāju pārcelšanas vai pārmitināšanas mehānismu, kas izveidoti, reaģējot uz ārkārtēju patvēruma meklētāju pieplūdumu uz ES ārējām robežām, kā arī to izstrādes ietvaros, Ministru kabinets pieņem lēmumus, kā arī pauž Latvijas valsts nostāju (tajā skaitā ES institūcijās), pamatojoties uz Saeimas lēmumu”.
Laizāne skaidroja, ka Iekšlietu un Ārlietu ministrijas piedāvā Saeimai mehānismus bēgļu uzņemšanai, bet tos apstiprinās Saeima.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien, 3.novembrī, akceptēja bēgļu uzņemšanas plānu, kas paredz sistēmu, kādā patvēruma meklētāji tiek uzņemti un integrēti Latvijas sabiedrībā. Iepriekš koalīcijā bija vērojamas domstarpības gan par kopējo summu, kādu Latvija grasās tērēt patvēruma meklētāju sistēmas pilnveidei, gan arī par bēgļu pabalsta apmēru.
Koalīciju veidojošās partijas vienojās, ka bēgļu pabalsts Latvijā būs 139 eiro, kas ir ievērojami mazāk kā iepriekš minētie 256 eiro.
Latvija paudusi gatavību brīvprātīgi uzņemt kopumā 531 personu no 120 000 bēgļu, kas atrodas Grieķijā un Itālijā. Plānots, ka pirmie bēgļi Latvijā varētu nonākt ziemas beigās.
Bēgot no pilsoņu kara Sīrijā, šo Tuvo Austrumu valsti pametuši vairāk nekā trīs miljoni cilvēku. Tikmēr no Eritrejas tās iedzīvotāji bēg represīvā politiskā režīma un dziļās nabadzības dēļ. Liela daļa cenšas nokļūt Rietumeiropā.
