„Burinieks tas pilnīgi noteikti ir. Tāds vidēji liels,” skaidro biedrības “Domesnes” valdes loceklis Mareks Ieviņš. Viņš noteicis, ka šīs esot izteiksmīgas brangas, jo parasti ir grūti noteikt, vai izskalotais priekšmets ir cilvēku radīts, apstrādāts un atradies kuģī vai laivā.
Brangu izmēri ir starp 1,5 un 3 metriem. Ir atrasts arī apšuvuma dēlis, kas ir aptuveni četrus metrus garš. Šobrīd brangas pārvietot nav iespējams, jo tās ir iesalušas, tāpēc, iespējams, detaļas sausumā tiks nogādātas vien pavasarī.
Ieviņš stāsta, ka jūra ļoti reti izskalo kaut ko tik vērtīgu. Lielākais atradums, kas atrodas biedrības “Domesnes” pārziņā, ir pirms pieciem gadiem izskalotā branga, kurai tika veikta ekspertīze Igaunijā un noteikts, ka tā varētu būt 240 gadus veca. Ieviņš nenoliedz, ka nesen atrastās kuģa ribas varētu būt no tā paša burinieka, tomēr
Latvijā nav speciālistu, kuri varētu apstiprināt šo priekšmetu izcelsmi un vērtību.
„Diemžēl mums šī joma nav attīstīta, Latvijā nav jūras muzeja, kur būtu nacionālais krājums, ko veidot,” atzīst Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas arheoloģijas un vēstures daļas vadītāja Sandra Zirne. Latvijā esot vairāki muzeji, kuros atrodas dažādi jūras izskaloti priekšmeti, bet nav zināms, cik ilgi tie glabāsies, jo nav restauratoru un konservatoru, kuri specializētos tieši šajā jomā.
„Lai cik paradoksāli:
mēs atrodamies jūras krastā, bet mums nav attīstījusies ne zemūdens arheoloģija, ne īsti zemūdens mantojuma vērtību apzināšana,” saka Zirne.
Savukārt biedrības “Domesnes” pārraudzībā šobrīd ir vairāk nekā simts dažādu priekšmetu. Ieviņš stāsta: “Te jau, kas ir izskalots pēdējā laikā, no tā vien jau veselu ekspozīciju var sastādīt.”
Kolkā izskalotās brangas atradusi vietējā kolceniece Inese Dāvidsone pastaigas laikā. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija aicina cilvēkus sūtīt ziņojumus par atradumiem, lai varētu tos arhivēt un nākotnē izmantot.